Untamed Lovers

7.nodaļa

-Vecīt, tu dzīvs?- pie Aleksa gultas apsēdās Džesijs.
-Mhm.- puisis norūca.
-Mani vairāk interesē, kas notika?- Vincents nostājās blakus Džesijam.
-Kurš tev tik stipri iesita?- Hugo pielieca galvu pie Aleksa uzpampušā vaiga. Alekss tikmēr nenolaida skatienu no Lindas.
-Eu, eu, eu. Tev pirmajam nervi nenoturēja ja kas.- ierunājās Linda.
-Es uzdevu jautājumu.- Vincenta balss kļuva zemāka.
-Aizgājām nopirkt kafiju, pastaigājām pa pilsētu, parunājām, pavērojām-
-Kā viņš nokļuva slimnīcā!-
Linda salecās.
-Iztiksim bez kliegšanas.- nedroši ieminējās Ella. Vincents viņai veltīja nesaprotamu skatienu.
-Alekss man iesita, es viņam atpakaļ.-
pēc klusuma brīža teica Linda.
-Un slimnīcā viņš nokļuva savas neuzmanības dēļ. Vienreizlietojamo kafijas krūzi viņš nometa zemē, pēc tam arī uzkāpa virsū, paslīdēja un lūdzu, reku viņš ir!- meitene norādīja ar roku uz Aleksu.
-Paslīdēja uzkāpdams kafijas krūzei....?- Vincents uzmeta draugam neizteiksmīgu skatienu. Pārējie jau bija sākuši smieties pilnās balsīs.
-Viņš tikai viegli sasita labo roku. Tas arī viss.- atteica Linda.
Vincents nopūtās.
-Mājās tevi nelaiž?-
-Jā, vēl jāveic pārbaudes.- atbildēja Alekss. Ogļmelnie mati spurojās uz visām pusēm.
-Labi, tad guli tepat. Rīt atnāksim.- Linda griezās uz iešanu.
-Lēnāk pār tiltu.- Alekss uzsauca, satverdams meiteni aiz rokas.
-Tu arī paliksi. Tevis dēļ esmu šeit.-
-Ko nozīmē manis dēļ? Es tev neliku nožauties.-
-Linda, lūdzu paliec ar viņu. Viņu vienu nevar atstāt.- pasmaidīja Vincents.
-Žēl, ka nesasities tik slikti, lai būtu pie sistēmas...-
-Attā!- atvadījās Ramona.
-Labi, tad veiksmīgu.-
-Čau!-
-Tiksimies rīt.-
-Veseļojies, Alekss!-
Linda tik pamāja ar galvu aizejošajām draudzenēm.
-Tu vispār mācētu mani aprūpēt, ja es būtu pieslēgts pie sistēmas?- Alekss ievaicājās, palicis divatā ar meiteni.
-Mācētu.-
-Un ko tu tādā gadījumā darītu?- puisis iešķībi pasmaidīja.
Linda uzlika rokas uz gultas matrača un pieliecās pie Aleksa auss.
-Atslēgtu sistēmu.- viņa pusbalsī iečukstēja.
Par atbildi puisis nosprauslojās un ievilka meiteni sev blakus.
-Vai tad tev nesāpēja roka?- Linda jautāja ar pēc iespējas lielāku vienaldzību balsī.
-Iztikšu.- Alekss nolieca galvu pie meitenes auss. Zobi maigi aizķēra ausu ļipiņu.
-Tu tiešām gribi pa purnu ko.- no meitenes izskanēja šņāciens.
-Slimniekiem sist nevar.- puisis smaidīdams ielaida zobus dziļāk.
Pulkstenis nosita desmit. Atgriezušies no slimnīcas, visi gribēja atpūsties. Istabas gan bija jāmaina, jo Betija ar Tomasu vienu aizņēma. Otrajā guļamistabā pēc Ellas posās ieiet Ramona, bet Vincents pasteidzās pirmais. Atslēgai slēdzenē pagriežoties, Ramona viena palika gaitenī.
-Nāc, Aleksa istabā vietas pietiek.- meitenei no apakšējā stāva uzsauca Džesijs. Viņai nekas cits neatlika, kā dalīt istabu ar grupas vokālistu. Elvīra ar Hugo bija izlēmuši nopirkt produktus priekš nākamā saldēdiena un pastaigāt vakarā pa pilsētu.
-Tu gribi labo vai kreiso pusi?- Džesijs pajautāja, aizvērdams durvis.
-Man vienalga.- Ramona uzgrieza puisim muguru un nopētīja istabu. Griesti atradās samērā zemu, bet šī bija vienīgā istaba ar atsevišķu vannasistabu. Interjers bija gaiši un tumši brūnos toņos.
-Kurā pusē tu gribi?- Ramona iesāka, pagriežot galvu atpakaļ pret puisi.- gulēt....- meitenei izkalta mute.
-Ko?- Džesija tumšās acis paskatījās uz Ramonu. Tikmēr viņas gaiši zaļās acis bija piekaltas puiša krūškurvim.
-Tevi tas mulsina?- Džesijs atpogāja pēdējo krekla pogu.
-Nē...vienkārši, tāpat skatos.- Ramona paraustīja plecus, bet neaizgriezās.
Melnā blūze izcēla puiša spilgti rozā matus.
-Labi, skaties.- Džesijs nosmīnēja.
-Es ņemšu kreiso pusi.- brīdi vēl pavērojusi puisi, meitene nolēma kliedēt mulsumu.
Viņa sabužināja savus sarkanos matus. Pirksti parāva galda lampas slēdzi lejup. Ramona iegūlās gultā un pārvilka segu pāri galvai. Pēc brīža varēja just kā gulta ieliecas no smaguma meitenei aiz muguras.
-Gribi parunāt?-
Ramona bija nogurusi no piedzīvojumiem bagātās dienas, bet tomēr pagriezās uz Džesija pusi.
-Par ko runāsim?- viņa centās skatīties tikai puiša acīs un nekur citur.
-Vai šī ir pirmā reize, kad redzi puisi bez krekla?-
-Pffft...- iespurdzās Ramona.- nē, Jūrmala pilna ar tādiem.-
-Es domāju sev blakus gultā.- viņš precizēja jautājumu.
-Neesmu.-
-Kāpēc ne?-
Ramonai prāts nevilka runāt par puskailiem puišiem.
-Vairs runāt negribu.-
-Tad skaties.- Džesijs piebīdījās meiteni tuvāk un paņēma aiz rokas.
Ramona sarauca uzaci.
Puisis piespieda viņas roku pie krūtīm. Āda bija ļoti silta.
-Ammmm...-
Maigi saņēmis Ramonas roku, Džesijs ar to pieskārās ķermeņai augšdaļai.
Ramonas pirksti uzkavējās pie puiša krūtīm, tad lēnām slīdēja zemāk līdz vēderam. Tumsā bija jūtamas uztrenētās vēdera līnijas.
-Tev ir sešpaka?- Ramona negaidīti izspēra, pati pietvīkstot par savu jautājumu.
-Jā, es ar puišiem bieži apmeklējam sporta zāli.- piķa melnajā istabā bija dzirdams Džesija smaids.
Viņš atlaida Ramonas roku. Nu jau tā pati slīdēja zemāk, līdz sasniedza bikšu jostu.
-To es ceru tu izpētīsi kādu citu dienu.- Džesijs iepūta siltu dvašu meitenes matos un piekļāva viņu ciešāk. Ramona jutās tīri ērti, acis pašas aizdarījās ciet.