Untamed Lovers

Ramona

Acu plakstiņi bija kā ar svinu pielieti.
-Celies.-
Ignorēju apslāpēto čukstu pie auss. Pulkstenis rādīja pāri vieniem naktī.
-Celies.- balss atkārtoja.
-Es gribu gulēt.- ietiepīgi noteicu.
-Es tev varu pateikt kas notiks, ja nepiecelsies.-
-Mhm....- apskāvu spilvenu.
-Kā gribi.-
Džesijs iegūlās blakus gultā. Viņš elpoja tieši man ausī.
-Es sākšu ar to, ka uzlikšu plaukstu uz tava vidukļa. Tad lēnām slidināšu to augšup kopā ar kreklu. Pēc tam traucējošo lupatu novilkšu vispār, pa cik tu tāpat guli un neko nejutīsi.-
-Mhm...- nomurmināju.
Istabā beidzot bija iestājies klusums. Galvā atkal un atkal atkārtojās puiša vārdi.
Pēc tam traucējošo lupatu novilkšu vispār.
Strauji uzsēdos sēdus gultā.
-Ko?-
Vairs nebija ne miņas no noguruma. Ar skaidru galvu lūkojos uz Džesiju.
-Neko.- puisis lēnām pievilka pie sevis savu roku.
Jautājoši uz viņu paskatījos.
-Guļam?- Džesijs pajautāja.
-Mhm..- lēnām pamāju ar galvu un atkal iegūlos gultā.
Puisis mani apskāva.
-Padziedāsi?- nomurmināju, aizvērusi acu plakstiņus.
-Lācīti ķepainīti?-
-Nē, fuj.-
Puisis sāka smieties.
-Te tev nu bija tēvzemes kultūra.-
Iestājās klusums.

When the snow is starting to melt
It comes running from the hills
When it reaches me, I spread my arms
Its refreshing to feel something in me

Es apmierināti nopūtos. Viņa balss skanēja dzidri un nepiespiesti.
Līdzīgi katru svētdienas rītu man pie loga dziedāja melnais strazds. Kaķis gan viņu pēc diviem mēnešiem aprija.
-Paldies.-
-Vari vēl palikt augšā nedaudz?- puisis jautāja, atglaužot rozā matus no sejas.
-Jo?- jautāju. Atvēru acis vairāk vaļā, lai skaidrāk redzētu puisi sev priekšā.
Džesija lūpas sakļāvās ap manām, ievelkot mani raupjā, bet lēnā skūpstā.
-Tagad es tev ļauju iet gulēt.- viņš atbalstīja zodu pret manu galvu.
-Es jau sen guļu.- nožāvājos.
Šis jau sen ir bijis mans sapnis.