Untamed Lovers

9.nodaļa

Ramona nožāvājās.
-Negribi celties?- viņa dzirdēja zemu balsi pie pašas auss.
-Vēl ne.- viņa izstaipījās un pagriezās uz otriem sāniem. Divas rokas viņu pievilka tuvāk. Ramona ko nomurmināja pa miegam un turpināja gulēt.
Džesijs labsirdīgi nopūtās un arī palika uz vietas. Viņš dzirdēja rosību virtuvē.
Tur Ella ātri iebāza mutē vakardienas palikušo saldējumu un aiztaisīja ledusskapi. Diemžēl par skaļu.
-Kārojas ko saldu no paša rīta?- Vincents tāds saburzīts ienāca virtuvē.
-N-nē, vienkārši...- zaļās acis centās netrāpīties ceļā gaiši zilajām.
-Skaidrs, ka vienkārši.- puisis pienāca pie meitenes.
-Es aiziešu pēc mobilā.- viņa ieminējās. Vincents pasmaidīja un pieliecās pie Ellas. Viņa mēle aizskāra viņas lūpu kaktiņu. Tas lika meitenei atlekt atpakaļ.
-Saldējums.- puisis aplaizīja lūpas.
-Sēdi, uztaisīšu brokastis.- viņš, nu jau lietišķā tonī, turpināja. Ella paklausīgi ieņēma vietu pie virtuves letes.
Kamēr Vincents aiz letes smērēja sviestmaizes, pa kāpnēm lejā kāpa Betija.
-Labrīt.- viņa pasveicināja virtuvē sanākušos.
-Čau!- Ella atviegloti uzelpoja. Viņu priecēja doma, ka nebūs vienai jāēd ar Vincentu, kas būtu neveikli.
-Kā gulēji?- Betija apsēdās draudzenei blakus.
-Normāli...tu?-
-Ciešami...-
Vincents piespieda sevi nesmaidīt. Tā vietā viņš uzrunāja Betiju.
-Tomass vēl guļ?-
-Jup un man lūdzu ar desu.- meitenes acis bija piekaltas ar sviestu pārklātajai maizei puiša rokās.
-Tūlīt.-
-Linda ar Aleksu šodien būs mājās?- vaicāja Ella.
-Ap vakara pusi, Aleksam tikai šodien būs pārbaudes. Kaut kas tur viņiem nesakrita, laika nevienam pieņemt nav. Vārdsakot pilnīgs vāks.-
-Tu neizskaties visai apmierināts.- Betija teica.
Vincents pārstāja taisīt brokastis un paskatījās uz meitenēm.
-Viņš guļ slimnīcā, jo paslīdēja pats uz saviem atkritumiem....-
-Tas gan tiesa.- atsmēja melnmate. Viņa šorīt bija labā noskaņojumā.
-Gatavs?- Ella lūkojās uz šķīvī nolikto siermaizi.
-Ņem vien.- puisis nogrozīja galvu, griežot desu.
-Garšīgi....- meitene apmierināti iecirta zobus sviestmaizē.
-Aiziešu pamodināt Ramonu.- Betija piecēlās no krēsla.
-Manuprāt viņai turpat labi.- atteica Vincents.
-Brokastis viņa nekavēs, lai cik labi arī nebūtu.-
Meitene šķērsoja viesistabu un nonāca pie guļamistabas durvīm. Skaļi piedauzījusi ar kāju pa durvīm, viņa gaidīja, kad kāds atvērs.
Durvis atvēra samiegojies Džesijs. Kreklu uzmest viņš nepaspēja.
-Opā.- novilka Betija.
-Labs rīts.- Džesijs pakāpās nostāk un iegāja atpakaļ istabā, atstādams durvis vaļā, lai Betija varētu ienākt.
-Ramooon, cel savu pēcpusi augšā!- iesaucās ienācēja, atņemot gulētajai segu.
-Atdod manu deķi vai arī kodīšu.- Ramona norūca.
-Jā, jā, davaj celies! Vincents taisa brokastis.-
-Es tad iešu.- Džesijs uzvilka melnu T-kreklu. Novēlējis veiksmi Betijai, puisis devās piepildīt tukšo vēderu ar kādu sviestmaizi.
-Labi, ceļos.- nopūtās Ramona.
-Tā jau labāk.- pasmaidīja Betija.
-Kas mums šodien ieplānots?-
-Es gribu ar visiem noskatīties to šausmeni ko pirms mēneša kino teātrī rādīja. Šovakar būs pa televīzoru. Vienīgais mums dīvāns ir nedaudz par tālu.-
-Ak dievs....sākās.-
-Ko?-
-Es atceros pēdējo reizi, kad bijām pie Ellas ciemos un tev televīzors bija pārāk tuvu.-
-Mēbeļu izkārtojuma maiņa viņas mājās nenāca par sliktu.- atteica meitene.
-Vecāki pēc tam to dīvānu nevarēja no gaiteņa iedabūt atpakaļ istabā!-
Betija vainīgi pasmaidīja.
Kā Ramona bija paredzējusi, puišiem pusi dienas aizņēma dīvāna pārvietošanā tādā leņķī, līdz Betija bija apmierināta.
Ella ar Ramonu vēroja viņus no virtuves un uzņēma fotogrāfijas.
Pēcpusdienā atgriezās Elvīra ar Hugo. Meitenes dabūja dzirdēt sīku izklāstu par Jūrmalas veikaliem, vietām un ko viņi divatā darīja.
Pēc Ellas lūguma viņi bija nopirkuši našķus filmai.
Iestājoties tumsai, visi sāka iekārtoties uz dīvāna.
Elvīra apsēdās blakus krēslā, Hugo ieņēma vietu uz vienvietīgās mēbeles roku apročiem. Dīvānam komplektā bija nākuši vēl divi atsevišķi krēsli tādā pašā pelēcīgā tonī kā pats dīvāns.
Tomass apsēdās kreisajā galā, līdzi paraudams arī Betiju.
-Cerams filma nebūs baisa.- puisis ierunājās.
-Man nav bail.-
-Man gan ir.- brunets atbildēja, apskaudams Betiju. Uz mirkli meitene noticēja puiša teiktajam. Tad otrā mēbeles galā par Tomasa teikto sāka nevaldāmi smieties Džesijs.
Ramona lēnām apsēdās smējējam blakus, skatoties uz viņa klēpi.
-Go on.- puisis atteica. Tā nu meitene iekārtojās viņam klēpī.
Pa vidu iesēdas Vincents. Viņam arī bija doma klēpī nosēdināt Ellu, bet viņa iegrūda puisim rokās popkorna turzu un kolas pudeli. Pati sev klēpī nolika želejas pupas. Ar smaidu uz sejas iekārtojusies, viņa vaicājoši paskatījās uz puisi.
Vincents tikai pasmaidīja un uzlika labo roku Ellai uz pleca.
-Rubī tik iekšā.-