Untamed Lovers

3.nodaļa

-Mēs ko, papriecāties nevaram?- Linda glūnēja uz Aleksu.
-Tad tā to tagad sauc. Kādreiz tas bija vienkārši pedofīlisms.-
Ramona nenoturējās neiesmejoties.
-Ak tev smiekli nāk?- jautāja Džesijs.
-Nu, amizanti tas bija, atzīsti.- Ella smaidīja.
-Amizanti....neviens nelien pie puiša ar nolādētu lineālu rokās un nelūr, cik tad daba dāvājusi!- Vincentam smiekli nenāca.
-Nu mēs tā izdarījām.- Betija atteica.- rezultāts gan nebija visai iespaidīgs.-
-Kā lūdzu??- Džesijs pacēla balsi.
-Labi, tad tagad uz rezultātiem paskatīsimies mēs.- Alekss vairs ne vārda neteicis aizgāja uz virtuvi.
-Gaidu ar nepacietību!- nobļāvās Linda. Viņiem abiem bija iestājies mutuāls naids.
Puiši viens pēc otra sekoja grupas vokālistam.
-Izejam ārā?- pajautāja Elvīra.
-Jā, te tāpat nav ko darīt.-
-Varbūt sauļoties?- ierosināja Betija. Viņai ideja par jūru sāka likties arvien pievilcīgāka.
Uztraukums par puišiem bija pārgājis.
-Un uzspēlēt bumbu.- papildināja Linda.
-Paēst jūras krastā...- Ella pasmaidīja.
-Nu tad maucam!- Betija uzskrēja augšā paņemt somu.
-Mēs pārģērbties.- Ramona pamāja un kopā ar Elvīru iegāja pirmā stāva vannasistabā.
-Ejam?- Linda uzrunāja Ellu. Saņēmusi apstiprinošu galvas mājienu, viņa atvēra durvis ielaižot istabā svaigu gaisu.
-Vējš baigais.- Ella nodrebinājās, izbāzusi galvu ārā.
-Saņemies, es pa ceļam tev paiku nopirkšu.-
-Yassss.-
Pludmale atradās turpat, ar kājām nieka piecas minūtes.
-Es gribu šeit!- Ella apstājās pie pudura. Linda izklāja norādītajā vietā deķi un izņēma maku.
-Ceru tie pudurainie kusķiki viņām pakaļā nedursies.- melnmate vēl nomurmināja ejot uz pludmales kafejnīcu. Ella palika uz zilā deķa.
Kājas grima siltajās smiltīs.
Tikmēr Betija pilnā kaujas gatavībā izgāja no mājas.
-Man somu pašai jāstiepj?- viņa jautāja aiz muguras ejošajai Ramonai.
-Nē, nomet un pati aizlidos.- meitene sasēja sarkanos matus astē.
-Kur Elvīra?- Beatrise kāpa pa kāpnēm lejā uz pludmali.
-Pasēja sauļošanās krēmu.-
-Ja es viņas dēļ izskatīšos kā apdedzis sūds saulē....-
-Bumbu paņēmi?- Ramona veltīja Betijai smaidu.
-Juuuu.-
-Nu tad ejam ātrāk.-
Ramona ar Betiju viegli atrada uz zilās drānas atstāto Ellu, viņa bija vienīgā pludmalē.
-Ilgi te cepies?- Betija pajautāja, atkrītot blakus.
-Nē.- Ellas zaļās acis neatlipa no tālāk esošās kafejnīcas.
-Paspēlēsim bumbu kamēr Linda iepērk rijamo.- Ramona uzvilka augšā Ellu un paņēma bumbu.
-Izklaidējieties.- Betija atlaidās uz deķa, lai iesauļotu bālo ādu.
-Skaties, kā es māku!- Ella uzmeta bumbu virs galvas un palecās, lai triektu to Ramonai sejā.
-Sjckskvkwkdkalx!!- Ramona nometās smiltīs uz vēdera.
-Jautri jums te iet ko.- Betijai aiz muguras ierunājās Elvīra.
-Cerams atradi sauļošanās krēmu.- melnmate pastiepa roķeli uz Elvīras pusi.
-Jā, še.- Elvīra padeva dzelteno tūbiņu.
-Starp citu, puiši arī nāk uz pludmali.-
-Opā.-
Varēja redzēt četrus pusplikus siluetus lēkšojot pa kāpnēm lejā, tuvāk meitenēm.
-Iesmērē man muguru.- Betija apgūlās uz vēdera. Elvīra nobolīja acis un atvēra tūbiņu.
Tikmēr Ramonas mesto bumbu vējš pūta tuvāk ūdenim. Ella pa galvu, pa kaklu skrēja pakaļ. Bumba ieripoja ūdenī un tur arī palika. Meitene pieliecās, lai to paceltu. Spējš grūdiens no mugurpuses Ellu iegrūda ūdenī.
-Ups.- meitenei aiz muguras nostājās Vincents. Puisis smaidīja. Viņa acis brīdi uzkavējās pie meitenes, līdz sāka slīdēt zemāk.
Ella nojautusi situāciju, apmetās otrādi un uzremsās kajās.
-Paldies par skatu.- teica Vincents, atkāpjoties smiltīs.
-Faaak....- meitene novilka.
Viņas uzmanību novērsa spiedziens no krasta. Tur Džesijs pacēlis no aizmugures Ramonu, grieza viņu apkārt. Tikai tās dienas vakarā Ramona atklāja, ka spiedza viņa tikai tāpēc, ka puisis maigi koda un skūpstīja viņas skaustu.
Betijai tikmēr uz muguras smērēja sauļošanās krēmu.
-Damn...laba sajūta.- meitene iesmējās. Viņa gan neatminējās, ka Elvīrai bija tik lielas rokas, bet nu viņa jutās labi.
-Ei, ko tur tā Ramona kliedz?- Betija jautāja, atglaužot melnās šķipsnas.
-Kas to lai zin.-
Smaids uz Betijas lūpām sastinga.
Elvīras balsij nepiemita zems tonis, kas atgādināja rūcienu.
Viņa apmetās otrādāk ieraugot grupas bundzinieku bez krekla virs viņas.
-Tagad vēderu?- Tomass uzjautrināts prasīja.
-Sure.- Betija pārvarējusi pirmo mulsumu, sacīja. Gar sāniem skrēja aukstas tirpas, kad puisis iezieda viņas vēderu ar krēmu. Bet Betijai patika.
Viņai aiz muguras klusumā Hugo klēpī kūkoja Elvīra.
-Kādas sajūtas?-
-Bez komentāriem.-
Pludmales kafejnīcā cilvēku nebija daudz, tāpēc Lindai sanāca ātri sapirkt veselīgākos fast foodus, kādus viņa atrada un stāvēt pie kases. Sev viņa nopirka fantas pudeli. Samaksājusi, viņa attaisīja dzērienu un padzērās malku. Linda paņēma maisus un jau gāja uz meiteņu pusi. Meitenes piere atsitās pret ko samērā cietu. Acu priekšā stāvēja Alekss. Krekls saņurcīts bija pārmests pār plecu.
Linda izbolīja acis un pielika pie lūpām pudeli, lai padzertos atkārtoti, bet dzēriens no rokas bija jau izķerts.
-Naudas nepietiek savam?- viņa paglūnēja uz Aleksa rokās atrodošos fantu.
-Naudas man pāri pārēm.- puisis speciāli paturēja ilgāk pudeli pie lūpām pirms padzērās.
-Ceru, ka tu nedomāji, ka tas mani apturēs.- Linda ar krekla piedurkni noslaucīja pudeles kakliņu un uzskrūvēja virsū korķīti.
-Nu, manas siekalas tur jau ir iekļuvušas.- viņš pašapmierināti pasmaidīja.
-Liels paldies, ka vēl neiespļāvi. Es to nepārdzīvotu.- Linda pasita dzērienu padusē un pagāja viņam garām.
Karstajā saulē emocijas virmoja tikai niknas, apmierinātas, sašutušas, kautrīgas un atsevišķiem gadījumiem, patīkamas.
Pēc puišu domām, viņi bija izrēķinājušies. Katrs savā veidā un katrs ar saviem secinājumiem.