Bagātības Slazdā.

Kuram taisnība?

*Policijas iecirknī* *Alistera skatupunkts*
Mani ieveda iecirknī, visur vīri formās un dzelžoti būri, kuros dažādi cilvēki, kuri bija pārkāpuši likumu. Sajutos dīvaini. Mēs nonācām inspektora kabinetā. Mani apsēdināja un sāka izprašņāt.
- Vārds?
- Alisters Rouzs
- Vecums?
- 17
- Tātad neeesi pilngadīgs. Labi,  sagaidīsim tavus vecākus un Tu mums izstāstīsi, kas notika veikalā.

Gaidīšana bija mokoša, taču man vienalga. Ceru, ka vecāki to pārdzīvos. Viņiem jau tā ir smagi.

*Kad Alistera vecāki bija ieradušies*
- Šodien bija mana pirmā darba diena šajā veikalā. Stādāju par pārdevēju, kad pie kases pienāca Alekss - puisis, kurš man iesita un abas meitenes. Mēs visi mācāmies vienā skolā. Pēc stundām mums gadījās neliela saķeršanās, jo Alise nevēlējās atpakaļ savu pildspalvu, kuru man aizdeva. Es tikai centos būt pieklājīgs, taču viņiem tas nebija pieņemams. Laikam kādi bagātnieki. Lai nu kā, viss beidzās ar to, ka viņi devās iepirkties, bet es - strādāt. Nezināju, ka viņi dosies uz to pašu veikalu. Kad satikāmies otrreiz, Aleksim šķita, ka es viņus izsekoju, taču tā nebija. Mums sākās neliela vārdu apmaiņa, kura noveda līdz dūru vicināšanai.
- Labi, tātad vainīgs bija tas otrs puisis?
- Jā, viņš visu iesāka. Es tikai centos būt laipns.
- Paldies, jūs variet būt brīvs. Rīt mēs izsauksim to otru puisi. Uzzināsim viņa versiju.

*Pie policijas iecirkņa* Mierināju vecākus, ka es neesmu vainīgs. Līdz ieraudzīju viņu - Alisi. Man viņai nekas nebija sakāms, taču viņa uzsāka sarunu: "Sveiki! Cerams neiztraucēju. Es tikai vēlējos uzzināt kas ar tevi tagad būs" viņa izskatījās tiešām noraizējusies, taču atcirtu: " Kāda tev daļa, būtnīt?? Satraucies labāk par savu princi.. Lai gan, viņam vajag tikai tavu naudu. "
- "Tā nav taisnība, Alekss mīl mani.. " Alise izskatījās ļoti aizkaitināta, taisījos iet prom, lai izvairītos no vēl viena konflikta. Vienai