Bagātības Slazdā.

Sāpes.

-Hallo?
Es jautāju miegainā balsī.
-Sveika.Vai varam satikties?
Aleks.
Ko viņa vēl vajag.
Vai viņam nepietiek jau ar Patrīciju?
-Jo?
Es atbuldēju ar pretjautājumu.
Brīdi iestājās klusums.
-Mums ir jāaprunājas.
Viņš pēc klusuma noteica.
Mirkli apdomājos un piekritu.
Es zinu ka tā nevajadzēja darīt bet.....
Bet es tā izdarīju.
Nospiedusi sarkano taustiņu palūkojos un Alisteru un tad Artūru.
Es biju apskāvusi Alisteru.
Un Artūrs to redzēja.
Pašlaik viņš stāvēja un skatījās uz mani bet neko neteica.
-Artūr?
Es klusi jautāju.
Alisters vēl gulēja.
-Nevajag.
Viņš noteica un iegāja mājā.
Man palika slikti.
Es mīlēju Artūru bet......bet kautkas nebja tā kā vajadzēja būt.
Lēni piecēlos lai neiztraucētu Alisteru un iegāju mājā pakal Artūram.
Iegājusi es nesastapu viņu.
Viņš laikam bija istabā.
Man nebija ko viņam teikt tapēc devos uz Aleksa satikšanos vietu.
Tā bija kafejnīca.
Ieejot Aleks man pamāja lai nāku šurp.
Piegājusi pie galda es apsēdos.
-Ko vajag?
Strupi jautāju.
Aleks pagrozīja galvu un teica.
-Varbūt ejam pastaigāties?
Brīdi apdomājos un piekritu.
Sēdēt es tik un tā negribēju.
Piecēlušies mēs devāmies uz parku.
Tur mēs nopirkām saldējumus.
Tie bija gardi kā bērnībā.
Mēs bijām jau gandrīz pie parka izejas kad es ieraudzīju to kas salauza manu sirdi.
Artūrs skūpstījās ar kautkādu blondīni sarkanā kleitā.
Man likās es vemšu.
Es ātri pagriezos un skrēju prom no tās vietas uz mājām.
Mājā mani gaida Alisters viņš mani nomierinā bet laikam liktenis nebija to lēmis.
Iejot es sastapu Alisteru skūpstāmies ar Patrīciju.
Jau otro reizi mana sirds iesāpējās.
Es kā traka izmetos ārā no māja un nepaskatījusies pa ielas malās es izskrēju uz ielu un pamanīju mašīnu traucāmies man virsū.
Tā mežonīgā ātrumā triecās uz priekšu bet tad nobremzēja un apstājās trīs centimetrus no manis.
-Tu traka esi?
Vīrietis izgāja no mašīnas un sāka mani kratīt aiz pleciem.
-Es....
Man nebija ko teikt.
-Alise?
Mirkli es sastingu un palūkojos augšā.
Tas bija Alens.
Man bernības ienaidnieks.
Mēs nekad ar viņu nesatikām un vienmēr strīdējāmies.
-Alen?
Viņa acis iepletās.
Manu ķermeni pārņēma sāpes un es iekritu viņa rokās.
Tālak es neki vairs neatceros tikkai tumsu.