Bagātības Slazdā.

Kas tagad būs?(2)

Istabā ienāca Artūrs.
Viņš aiz sevis aizvēra durvis un pienāca pie manis.
-Sveika princesīt.Kā juties?
Viņš uzsmaidīja man un apsēdās man blakus.
-Sveiks.Ir biji labāk.
Es noteicu un atkal izplūdu asarās.
Viņš aplika savu roku ap mani.
Kaut kas Alisteram nepatika jo viņš apsēdās man otrajā pusē un pievilka sev tuvāk.
Katru brīdi jutu ka katrs no puisis mani pievelk sev tuvāk līdz Alisters piecēlās kājās.
-Novāc savu roku.
Viņš uzkliedza Artūram.
Artūrs no pārsteiguma iepleta acis.
-Ko?Kapēc lai tu varētu viņu apskaut bet es nevarētu?
Artūrs uzbļāva pretī Alisteram un piecēlās kājās.
Nakamajā brīdī Alistera roka lidoja Artūra virzienā un ietriecās viņam degunā.
Artūrs nebūdams tam gatavs pastreipuļoja atpakaļ.
Laikam viņš nebija domājis ļaut Alisteram vinnēt jo nākamajā brīdī metās uzbrukumā Alisteram.
Abi puiši nokrita pie zemes un sāka vārtīties.
Dīvainā kārtā tas man atgādināja bērnību kad mazi zēni cīnījās par kādu.
-Izbeidziet tak!
Es uzkliedzu abiem.
Viņi atkabinājās no viens otra un pagāja uz atpakaļu.
Alisters laikam bija par daudz pacenties jo nakamajā brīdī Artūrs nokrita pie zemes bezsamaņā.
-Artūr!
Es pilnā kaklā iekliedzos un pieskrēju pie viņa.Pirmo ko izdarīju bija pulsa pārbaude.
Pulss bija tātad tik traki nebija.
Alisters aiz manis stāvēja un elsoja.
Viņa acis bija ieplestas šokā.
-Alister izsauc ātros.
Es noteicu Alisteram un viņš pamāja.
Pēc kāda laika dzirdēju viņa sarunu ar ātrajiem.
Nepagāja ne pieca minūtes kad ātrie ieskrēja mājā un noguldīja Artūru uz nestuvēm.
-Kurš dosies līdzi?
Jautāja ārste.
-Es.
Ātri izmetu un devos līdzi līdz mašīnai.
Kad Artūru ieveda mašīnā es iekāpu līdzi.

*Slimnīcā*

Bija pagājušas vairākas stundas.Kaut kădā veidā biju pamanījusies iemigt.Es zināju ka šis nebija laiks gulēšanai bet es biju nogurusi.
Mani uzmodināja ārsts.
-Jūsu draugam ir lauzta riba un smadzeņu satricinājums.Salauztā riba bija aizskārusi orgānu tapēc mēs uztaisījām operāciju.Tagad briesmas nedraud.Pēc kāda laika viņš piecelsies.
Ārsts noteica un es tikkai pamāju.
Es pamanīju ka Artūru no operācijas zāles aizved uz palātu.Piecēlusies kājās sekoju viņiem.Ejot pa gaiteni pamanīju ka slimnīcā ir daudz cietušu cilvēku un ļoti daudz bērnu.Ieejot palāta es paņēmu no stūra krēslu un novietoju to blakus Artūra gultai un apsēdos.
Viņš gulēja nekustīgs.
Paldies dievam viss bija veiksmīgi izdevies.
Tagad sēžot pie Artūra atcerējos Alisteru.
Es viņu ienīdu par to ko viņš nodarīja brālim.
Man palika žēl Artūra un kautkā es nebaidījos atzīt ka man iepatikās viņš.
Domājot par to man uznāca miegs un es aizmigu.
Neilgi pēc tās es sajutu kādu roku noglāstam manu galvu bet varbūt man tikkai tas likās.