Bagātības Slazdā.

Kas tagad būs? (1)

*Artūra skatupunkts*

Brālis lūdza pasēdēt ar to meiteni. Viņa izskatījās satraukta, it kā būtu ieraudzījusi spoku. Man bija viņas žēl. Neuzdrošinājos vaicāt, kas noticis, taču man būtu gribējies meitenei palīdzēt. Nezin, kas viņa bija, vai Alistera meitene, ja tā, tad brāļuks nu gan dod vaļā, jau pirmajā nedēļā sev draudzeni dabūt.

Mani no domām par šo jauko, trauslo būtni, kurai varēja redzēt, ka trūkst mīlestības, pārtrauca kāda melodija. Alise bija atstājusi telefonu, tas nepārtraukti zvanīja. Paskatījos zvanītāju - Alekss. Vēlējos jau atbildēt, taču pa durvīm ienāca Alisters un vaicāja, kur Alise? atbildēju - "Guļ, mēs runājāmies un viņa aizmiga, tāpēc aiznesu viņu uz viesu istabu, lai atpūšas. Tur viņu neviens netraucēs, un gan izdomāsim, ko pateikt vecākiem, kad viņi atgriezīsies.." Brālis neko neteica, tikai pamāja ar galvu. Mēs abi ar brāli noskatījāmies filmu un arī devāmies gulēt..

*Alises skatu punkts*

Bija melna nakts, es pamodos un biju nesaprašanā, kur es atrodos. Tās nebija manas mājas, viss bija svešs.. Prātā nāca ļaunākais - esmu nolaupīta.. bet kāpēc? Vai tiešām visiem vajag tikai manu naudu? Bet labi.. gan jau no rīta visu uzzināšu. Tagad es gribu tikai gulēt..

*Rīts*

Piecēlos, atkal tā pati istaba, man jau šķita, ka tas bija tikai sapnis, taču tā nebija. Neko vairs nesapratu, līdz manā istabā ienāca Alisters, kuram uzreiz vaicāju: "Kas vakar notika? Kur es vispār esmu? Ak, tu neģēli, atzīsties, ka mani nolaupīji.." es pamazām kļuvu nikna. Alisters noteica: "Nomierinies, viss ir kārtībā, Alis.. Tu esi pie manis mājās, jo vakar sastrīdējies ar Aleksu un ieskrēji manās rokās raudādama. Arī mājās iet negribēji, tāpēc atvedu te." "Jā.. es atceros, es redzēju kā Aleks skūpstās ar Patrīciju, tāpēc sāku raudāt, mana sirds bija salauzta, tāpēc metos skriet cik jaudas.. Tev tomēr bija taisnība.. viņiem vajag tikai manu naudu... " Es atkal sāku izplūst asarās... "Tu ar viņiem parunāji? " Alisters mierināja. "Nē, man no viņiem neko nevajag" caur asarām izteicu. "Starp citu, te ir tavs telefons" Alisters noteica un atdeva man manu dārgo, zelta vāciņos tērpto telefonu un aizgāja. Es palūkojos ekrānā 10 neatbildēti zvani. Alekss - 4, Mamma - 6. Ko tam neģēlim no manis vajadzēja? Vēlējos jau zvanīt Aleksim, taču istabā kāds ienāca....