Bagātības Slazdā.

Labs sākums sliktas beigas.

Pārnākdama mājās,  biju ļoti dusmīga.Kaut kāds ķēms nezinu ko atļaujas.
Atradies princis uz baltā zirga.
-Sveika mīļā.
Mani no pārdomām izsauca mamma.
-Sveika mamm.
Es apsēdos uz dīvāna un ieslēdzu Tv.
-Kas noticis?
Viņa satraukti jautāja.
-Nekas īpašs.
Es meloju. Zinu, ka melot nav labi, bet viņai jau tā bija daudz citu problēmu.
-Kā iet jums ar tēti?
-Grūti. Šomēnes diemžēl tev kabatas naudu nesanāks iedot. Piedod.
Tagad man palika vēl sūdīgāk.
- Iešu gulēt.
Es paziņoju un piecēlos. Uzspiedu uz pults sarkano pogu un devos uz istabu, pirms tam nevērīgi izmetusi -Arlabunakti.
Šodien nebija mana diena.
Es nodomāju, kad uzvilku pidžammu.
Varbūt vismaz pagulēt izdosies.
Es aizvēru acis un aizmigu.
No rīta piecēlos ar labu garstāvokli.
Izritinājusies no segas, devos brokastīs.
Iegājusi virtuvē pagatavoju kaut ko ēdamu.
Sākusi jau ēst, es pamanīju cik ir pulkstens.
Es biju šokā.
Atlikušas bija 5 minūtes līdz stundu sākumam.
Neko neapēdusi paķēru mēteli un burtiski izlidoju no mājas pa taisno uz skolu.
Ieskrējusi skolā, manīju, ka viss ir kluss.
Tātad nokavēju.
Tā kā šodien pirmā stunda ir Latviešu valoda, nolēmu neuztraukties un mierīgi ieiet klasē.
Piegăjusi pie durvīm, dziļi izelpodama gaisu, iegāju iekšā.
Momentā man tika pievērsti daudzi acu skatieni tajā skaitā arī skolotājas.
-Atvainojos, ka kavēju.
Es ataisnojos, aizverot aiz sevis durvis.
-Nekas. Sēdies.
Es pamāju un devos uz savu vietu blakus Patrīcijai.
-Sveika Alis. Ejam šodien iepirkties?
Viņa jautāja, kad es jau biju apsēdusies.
-Sorry nesanāks. Šomēnes man kabatas naudas nebūs.
Patrīcija iepleta acis un klusēja.
Tā pagāja visa stunda.
Ne Patrīcija, ne Aleks nebija ar mani runājuši visu dienu.
Es nesapratu, kas bija noticis, bet tad atcerējos Alistera teikto.
Ja nu viņam bija taisnība?