Bagātības Slazdā.

Skūpsts.

Pēc klaivējiena durvis atvērās un pa tām ienāca Alisters.
Ienākot istabā viņš apsēdās uz gultas.
-Klau varbūt izejam ārā?
Viņš jautāja.
Mēs ar Artūru saskatījāmies.
Brīdi ievilkās klusums.
-Var jau.
Es idzirdēju Artūru sakām.
-Okei.Es paņemšu telefonu un iesim.
Alisters noteica un izslīdēja pa durvīm ārā.
Mēs ar Artūru īpaši nesteidzāmies.
Lēni izgājām pa durvīm un devāmies uz izeju.
Nonākuši pie ārdurvīm sagaidījām Alisteru.
Es pastiepos pēc durvju roktura un atvēru tās.
Mani pārņēma priecīgs pārsteigums jo ārā spīdēja saulīte.
-Kur ejam?
Es vaicāju puišiem.
-No sākuma varam pa veikaliem pastaigāt.
Alisters iesāka.
Pēc tam aiziesim pāēst un vakarā uz jūru varam aiziet.
Artūrs piebilda.
Mazliet apdomājusi visu pamāju ar galvu.
Mēs lēnā solī devāmies uz veikalu pusi.
Tur mēs pavadījām trīs stundas.
Beidzot izgājuši ar maisiem pilnām rokām devāmies uz kajejnīcu.
-Woow mēs iztērējām gandrīz visu naudu.
Alisters noteica un iesmējās.
-Tevi tas izbrīna?
Es jautāju izvēlēdamies galdiņu pie kā sēdēt.
-Nop.
Viņš atbildēja un apsēdās pie mana norādītā galdiņa.
Pie mums momentā piegāja oficiante.
-Ko pasūtīsiet?
Viņa mīļā balsī jautāja.
-Saldēju meitenei un mums.
Alisters nobēra un oficiante aizgāja.
Pēc mirkļa pie mums atnesa mūsu kārumus.
Siltā laika tas vien bija vajadzīgs.
Mēs sākām ēst.
Tur mēs pavadījam līdz vakaram.
Smejoties ,jokojot un runājot.
Man patika ar viņiem pavadīt laiku.
Likās ka viņi ir vienīgie kas mani saprot.
Pienākot vakaram devāmies uz jūru.
Tā bija tukša jo cilvēki te bija pa dienu vai no rīta.
Apsēdušies smiltīs mēs vērojām apkārtni.
-Nezinu kā jūs bet es eju peldēt.
Alisters noteica un pēc mirkļa nozuda ūdenī.
Alisters pa brīžiem uzvedās kā mazs bērns.
Pēc brīža mani no pārdomām izsauca Artūra roka kas bija nolikta uz manas.
Es pagriezu galvu un ielūkojos Artūra acīs.
Tās pauda mieru.
-Pasakaina diena vaine?
Viņš jautāja un pievilka mani sev tuvāk.
-Jap pilnībā piekrītu.
Pasmaidīdams viņš noteica un pieliecās pie manis.
-Tu esi burvīga.
Viņš pateica un noskūpstīja mani.
Sākumā es neatbildēju bet pēc kāda laika sāku atbildēt viņa skūpstam.
Pēc kāda laika viņš noguldīja mani uz smiltīm un uzgūlās man virsū.Šis bija pasakains skūpsts.
Man nebija nejausmas cik ilgi mēs tur bijām bet tad kad atjēdzos pamanīju ka Alistera nekur nav.
Varbūt viņš aizgāja mājās?
Nolēmusi ka ir laiks doties mājās piebakstīju Artūram.
-Emmm....laikam mums jāiet.
Es klusām noteicu un piecēlos.
Artūrs pamāja ar galvu un sekoja manam piemēram.
Pēc dažām minūtēm jau bija mājās.
Ieejot mēs pamanījām ka mājā valda nāves klusums.
-Kur Alisters?
Es jautāju Atrūram.
Viņš tikkai paraustīja plecus un teica.
-Laikam istabā.Aizejam paskatīties?
Jautādams viņš pagriezās uz Alistera istabas pusi.
Puiša istaba atradās pašā galā.
Ieejot es sastapu Alistera skatienu.
Man palika neērti.
-Es jau domāju ka mājās nenāksiet.
Viņš noteica un uzlūkoja mūs.
Kautkās man likās dīvains viņa skatienā.
Vai viņš bija sāpināts un bēdīgs?
Bet kapēc?
Tā arī neizdomādama atgriezos realitātē.
-Kapēc tu aizgāji?
Artūrs šoreiz jautāja.
-Negribēju jums traucēt laizīšanos.
Viņš atbildēja 'Ejiet dirst' stilā.
-Kas noticis bro?
Artūrs jautāja.
-Nekas.
Alisters strupi atbildēja un piegāja pie loga.
Laikam jau neko nevarēja līdzēt.
Uzmetuši pēdējo skatienu Alisteram mēs izgājām no istabas.

*Alistera acu skatiens*

Viņi izgāja no istabas.
Beidzot miers.
Es biju uz viņiem dusmīgs par neko.
Viņi nebija vainīgi tam ka esmu neveiksminieks.
Kapēc neveiksminieks?
Tapēc jo vienmēr visas meitenes tiek Artūram bet man.....bet man nekā.
Laikam jau šī bija skaudība.
Dažreiz man likās ka es kautko jūtu pret Alisi bet vienmēr kad es to sapratu istabā ienāk Artūrs.
Man nevajadzētu vainot brāli to ka viņš ir meiteņu magnēts bet........
Labi laikam jau jāatzīstas pašam sev ka esmu iemīlējies līdz ausīm Alisē.
Es zinu ka viņa nekad neatbildēs uz manām jūtām bet nekad nesaki nekad.
Es atceros ka sākumā es viņu ienīdu.
Tad viņa vēl bija bagāta ar naudu un draugiem un viss bija kārtībā vismaz viņai tā šķita.
Bet tagad viņai esam tikkai mēs ar Artūru.
Liekas ka viss ir kārtība bet......
Ai lai paliek......