Bodyguard | Kim Namjoon |

Ch 1 : Struggle

Ja esi aģenta meita,tu zini,ka nebūsi nekad drošībā,lai arī dzīvojot noslēgti no cilvēkiem,būs kāds,kas vienmēr dzīvi bojās.

Jā,tā tas ir ar manu dzīvi,zinot,ka tētim ir daudz ienaidnieku,jo kā nekā viņš ir slepenais aģents. No sākuma tas nebija nekas,bet tagad ir tik traki,ka mans tēvs pat izdomājis noalgot man personisko apsargu,kurš staigātu un brauktu visur man līdzi. Tā būtu elle,bet ja citas iespējas nav?

Vienīgi bija jānoskaidro.

**

Kārtais rīts iesākās man,kā parastai pusaudzei,kura negrib piecelties no gultas,tad tomēr to izdara un ieiet dušā,iztīra zobus un pēctam apģērbjas,lai ietu uz brokastīm.

Mēs ar tēti dzīvojām noslēgtā privātmājā,kura nebija tik pamanāma citiem,kuri bija naidā ar viņu. Zinu,ka izklausās briesmīgi un ticiet,ka tā arī ir,es vismaz varu apmeklēt skolu.

Runājot par vecākiem,mana mamma nomira dzemdībās,kad piedzimu viņai es. Pirmā bija mana vecākā māsa Alise,kura dzīvo kopā ar savu vīru Austrālijā,kamēr mēs Ņujorkā,lielajā pilsētā,kurā neviens nekad neguļ un ielas ir vienmēr pilnas pat tumsai iestājoties.

Viņa teica,ka mamma bijusi tāda,kā es - Klusa,bet mazliet kaitinoša,viegli aizsvilstoties,pierādot savu taisnību,taču savā ziņā labsirdīga. Man bija viņas garie brūnie mati un tumšās okeāna zilās acis. Viņas īsais augums un vaigu bedrītes,pasmaidot. Tas bija skaisti,lai arī neatceros viņu. Nekad man nav sanācis raudāt,ka esmu uzaugusi bez viņas,bet dziļi sirdī es mīlēju viņu no visas sirds un vēlējos,kaut viņas liktenis nebūtu noticis,manā laikā. Viņa vienmēr būs manā sirdī.

Mana jaukā mamma - Jūlija Rekenzija.

Un ja runā par Alisi,viņa ir dzimusi no tēta puses.

Rudie sprogainie mati,brūnās lielās acis,garais augums,parādot viņas skaistās garās kājās un viņas raksturs pilnīgi pretstats manam,jo viņa rūpējas par visiem,ir ziņkārīga un ir pilnīgs enģelis. Tas viņai diezgan labi padodas un viņa tiešām nevienu nepieviļ,pildot savus solījumus.

Vēl bija mans lielais brālis Metjū,kuram bija divdesmit gadi. Viņam bija mati,kā man brūni un jau bija tik garš,kā tētis Viņam tas noteikti bija iedzimts no viņa.

Lai arī viņš bija vecāks un daudz gudrāks,pēc zināšanām,viņš varēja būt arī kā skabarga pakaļā,kaitinot visus,jo it īpaši mani,bet lai arī kā es viņu ienīstu,tādos gadījumos,es vienalga viņu mīlu.
Vienmēr es par viņu rūpētos,pat ja esmu jaunāka un viņam ir vajadzīga mana palīdzība.

Par mani dzīve,nav tik interesanta,kad tevi vadā katru reizi apsargi,nomainot katru,pēc nedēļas dienām,kamēr pieskata mani,kur dodos,tikai tāpēc,ka tētis teica,tas esot drošībai,zinot,ka viņš ir slepenais aģents.

Es zināju,ka viņš grib mūs pasargāt,bet es jutos,kā cietumā un es gribēju brīvību un izjust,kā ir dzīvot vienkārši,bez problēmām.

Izskatījās,ka tas laiks nekad nepienāktu.

**

Atbraukusi uz skolu,es izkāpu no melnā limuzīna,kas mani atveda,es sāku nožēlot,ka man ir iespēja braukt,ar ko tādu,jo visu laiku uzmanība bija man un tad skolā visi studenti runātu par mani. Atkal.

Man nebija daudz draugu,jo visiem likās,ka esmu nepieejama,redzot,ka tēva sargi neļāva man gandrīz nevienam tuvoties,ja tas nebija,kas svarīgs.

Vienīgā draudzene bija Elisa,kuras mamma strādāja par modes dizaineri un bija ļoti slavena ar to,visā pilsētā. Tas vien lika mums izskatīties,kā bagātām meitenēm un mūs pat sauca par izlaistām cacām,reputācijas dēļ.