Bodyguard | Kim Namjoon |

Ch 2 : Bodyguard?

Man zuda visa valoda,kad ieskatījos sejā,kam uzskrēju virsū,tikai dvielī un mani mati vēl aizvien tecēja,no mitruma.

Nebija pat laika nomirt no kauna,jo biju zudusi divās,tumšās brūnās acīs,kuras brīdi turēja mūsu acu skatienu,līdz nolaida savas acis uz leju,pāri manam ķermenim.

Sarkanāka,kā vēl nekad,es nezināju,ko lai daru,jo pirmo reizi,es viņu savā mājā redzēju. Tas noteikti bija kāds no jaunajiem tēta apsargiem,bet šis bija viens no tiem,kas izskatījās,kā riktīgs modelis,izkāpis no žurnāla.

Lai arī viņam bija melns uzvalks,viņš bija pats seksīgākais puisis,ko esmu jebkad redzējusi,kopš...vispār nekad,zinot,ka tētis neļauj man nekur iet ārā,iepazīties ar kādu.

Viņa rokas dedzināja jau manu ādu,virs dvieļa un likās,ka viņš nemaz nedomā mani atlaist. Tas vien man neļāva padomāt ar skaidru prātu.

Taču...es nevarēju siekaloties par tēta noalgotajiem apsargiem. Tas bija viens likums,jo viņiem šeit ir tikai darbs un lai arī citi bija daudz vecāki,šis bija izņēmums.

Es būtu ļāvusi viņam mani paņemt uz vietas,ja to varētu,bet tas būtu tik slikti,ka nepaietu pat diena,tētis viņu atlaistu,padomājot par uzmākšanos man.

Tādas domas iedomājoties,man bija pilnīgi jānotur sevi,lai neiesistu sev.

Wtf?!! Kas tev lēcies,tu nogribējusies!!!!!??? Tu nedrīksti tā domāt,tiko ieraugot kādu,kas ir tik seksīgs,ka liek padomāt,viņš ir aizgājis no modes karjeras un šo.

Tētis pats vien bija vainīgs. Man nebija neviena puiša,lai postos kādam. Šis vien liecināja to,ka man vajag vīriešu uzmanību.

Kad atgriezos realitātē,es sapratu,ka viņa skatiens ir uz mani un viņa sejā bija dīvains,bet ļoti intensīvs skatiens,kas mani padarīja karstāku,tāpēc vajadzēja saturēt savas emocijas,jo šis nebija brīdis,lai kaut ko tādu domātu. Tētim mani vajadzēja un es nevarēju kavēt.

"Ahh...oh gosh,tik neveikli," es neveikli iesmējos un ar grūtībām atrāvos no viņa,kad apsarga rokas nokrita sev gar sāniem,lai iztaisnotos un viņam sejā pazuda viss pirmītējais skatiens,itkā pats atgūtos no transa.

Bija tikai tukšs skatiens,kad viņš atkāpās,četrus soļus uz atpakaļu. Bija sajūta,ka mūsu tuvums viņam traucēja. Es pat nezināju,ko par to domāt,taču es nevarēju atkal kaut ko lieki domāt.

Vajadzēja pazust. Un ātri!

"Uhh..." vēl aizvien neērti,es nemaz neļāvu viņam kaut ko piebilst,jo pagriezos un nedomājot sāku iesist sevī savas ātruma spējas,nozūdot,pirms izkūstu uz zemes vai apkaunoju sevi vairāk.

Nepagāja pat dažas sekundes,kad beidzot sasniedzu sava tēta kabinetu,atrāvu durvis vaļā un iebrāzos tik ātri iekšā,ka varētu padomāt,es bēgu no slepkavas. Man pat bija vienalga,ko jaunais seksīgais apsargs padomāja par mani. Noteikti pašlaik smejas par mani,ka uzvedos tik neveikli un tizli,apkaunojot sevi.

Cik neērti...

"Gabriela?" nemaz nepamanīju,ka mans tēvs jau ir piecēlies kājās no galda un skatās uz mani,pavisam noraizējies,jo biju arī noslīgusi gar durvīm un elpoju tā,itkā būtu skrējusi maratonu.

Es nemaz negribētu ko tādu atkal piedzīvot. Kur nu vēl rādīties tam jaunajam puisim acīs. Jeez.

"Oh,hey,tēti," neveikli pasmaidījusi,es saņēmos nostāties stabili uz kājām,lai neapkrītu,jo adrenalīns bija jau manā sistēmā.

Viņa skatiens dīvaini noskatīja mani,līdz tas kļuva dusmu pilns,redzot,kā izskatos.

To jau biju paredzējusi,zinot,ka jau kuro reizi parādos pa māju tikai dvielī,ja gadījumam man kaut ko vajag,vai esmu aizmirsusi paņemt uz savu istabu. Manam tēvam nepatika,ka esmu pusplika,citu vīriešu priekšā,apzinoties,cik es esmu viņam svarīga un man nevajadzētu rādīt,savu tā saukto - skaisto augumu,jo viņam es atgādinu mammu.