"Bet tēti,man nevajag apsargu!" es biju dusmīga,stāvot sakrustodama rokas,skatoties uz viņu sēžam pie sava darba galda.
Viņš uztaisīja nopietnu acu skatienu.
"Vajag gan un tieši šodien tu viņu jau satiksi. Kā nekā tu esi mana meita. Labi zini,ka man...
Piebraucot pie pareizās ēkas ieejas,kur jau varēja pamanīt daudz cilvēku un,kur acīmredzot jau sākusies balle,es jau uzreiz nevarēju sagaidīt iekļūt iekšā,lai redzētu par ko tad visi ir tik sajūsmā,ka pilnīgi puspilsēta ieradusies.
Jins (mūsu jaunais braucējs) bija pie stūres,kamēr mēs paši ar Namjoon aizmugurē,un tagad doma,ka viņš ies iekšā ar mani,lika mazliet nervus uzdzīt,pat ja to pati gribēju. Es visu laiku jutu viņa skatienu,bet manas acis bija tikai ārā pa logu.
Kamēr šoferis meklēja brīvu vietu,kur apstāties,jau pa gabalu daudzi skatījās uz mūsu limuzīnu. Nu,protams. Varētu padomāt,ka slavenība atbraukusi. Citiem varbūt šī uzmanība patiktu,bet ne man.
Tāpēc,es nemaz nedomājot paskatījos uz savu apsargu,kuram tagad skatiens bija uz ēkas ieeju un redzot viņu otrajā sēdekļu pusē,es piecēlos,pagāju divus soļus,lai piesēstos viņam blakus,bet mašīna negaidīti sasvērās,kas negaidīti man lika gāzties uz priekšu,un pirms sapratu...es biju Namjoon klēpī un viņa rokas bija ap mani.
"O...m...g," man iestājās šoks un es jutu savus vaigus pārsakstam,kā divas bietes.
Sapratusi,ka beidzot esam kaut kur nostājušies,starp mums bija tikai klusums un kad apjēgusi situāciju,es centos nokāpt,taču Namjoon viena roka pēkšņi iebrauca manos matos,lai pagrieztu manu seju pret viņējo,kura bija gan nikna,gan vēl kaut kas bija tajās emocijās,taču tas ļāva man izdvest pārsteigtu skaņu,jūtot viņa plaukstu,satveram manu zodu un kakla pulsu,pieliecoties tuvu man pie sejas.
Tagad viņa acis bija pilnīgi melnas.
"Tu speciāli to dari? Tu vēlies manu uzmanību tik ļoti?" es knapi dzirdēju viņa zemo balsi,bet tas priekš manis bija gaiši un skaidri,jūtot viņa piparmētru svaigo elpu man uz lūpām. Tas totāli mani beidza nost.
Es laikam biju lielā šokā un tik uzbudināta reizē,ka varēju tikai aizvērt acis,lai pieliektos tuvāk,taču jutusi raupju pirkstu man uz mutes,manas acis atsprāga vaļā,lai ieraudzītu viņu kožam savus zobus,saraujot savas uzacis,kamēr viņa skatiens bija man uz seju un sekundi par ilgu uz lūpām.
Kad mūsu skatiens bija atkal kopā,likās,ka enerģija,kas bija tikko ap mums,pazuda vienā mirklī,parādot man acu priekšā atkal to auksto robotu. Tas vien lika man justies tik stulbi,kad izrāvos no viņa rokām,gandrīz nokrītot.
"Piedod...es...tas nebija tīšām," īsti nezinājusi,kā atvainoties,es ātrumā pagriezos uz durvīm,lai tikai pamanītu,ka Jins jau bijis atvēris tās mums un gaidīja,kad kāpsim ārā.
Apzinoties,ka iespējams viņš visu redzēja,es jutos vēl tizlāk,kad izkāpu ārā. Namjoon sekoja man aiz muguras,atkal noslēdzies sevī,bez nevienas emocijas,taču kad paskatījos uz viņa biksēm,kur kaut kas liels bija izspiedies ārā,es knapi apturēju šoku,saprotot,ka tomēr ne tikai es jutos efektīga no mūsu pirmītējā momenta,bet arī viņš,lai arī neko neteica un centās to pēc sejas izsteiksmes neizrādīt.
To zinot,es jutos mazliet lepna,zinot,ka to viņam radīju es. Mašīnā to nebija iespējams just,jo pati biju tādā kā transā.
"Tad paziņojiet man atkal,lai atbraucu jums pakaļ,labi?" Jins uzrunāja mūs,kur tikai Namjoon pateicās viņam un atgriezies limuzinā,es jutu citu skatienus uz mums.
Tas vien lika man aizmirst apkaunojošo brīdi,kad Namjoon brīdi uzkavējoties,pienāca blakus,ignorējot citus un padeva man elkoni,dodot man tukšu skatienu. Es pilnīgi gribēju to izsist no vietas,bet saturējusi mēli,es ieliku savu roku viņa elkonī,lai dotos pa ieeju ēkas iekšienē.
**
Balle bija vienreizēja.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
