Bodyguard | Kim Namjoon |

Ch 10 : You're mine to protect

NAMJOON:

Fuck. Fuck. Fuck. Fuck. Fuck.

Piespiedis meiteni pie sienas, es sapratu, ka atpakaļceļa vairs nav.

Es zināju labi, ka Gabriela turpināja prasīt manu uzmanību pat brīžos, kad viņa domāja, ka neskatos, bet es nezināju, ka tas nonācis līdz līmenim, ka viņa izliks visas savas emocijas uz mani par to, jūtot, cik griboši viņa atslābusi gar mani.

Viņas garša mani jau reibināja, kad noskūpstīju viņu. No Gabrielas varēja dzirdēt tikai patīkamas skaņas, kas nāca no viņas, kad ielaidu viņas mutē savu mēli, tiekot vēl dziļāk iekšā, nekā pirmo reizi, kad viņa pati mani noskūpstīja ballē.

Tagad atdzīstot patiesību, ka viņa ir mana un neviens viņai netiks klāt bez manas ziņas, es vairs nevarēju kontrolēt sevi.

Kad tas puika skolā uzrunāja viņu un ar varu pieskārās viņai, likās, ka gribu nogalināt viņu par to, ka viņš sāpināja manu meiteni. Protams, man nevajadzēja tā reaģēt, bet man nebija citas domas, kā vien viņu sodīt. Tā viņš tika piespiests pie zemes.

Uz brīdi likās, ka viņai rūp nabaga puiša liktenis, bet tajā vietā, lai viņa apstādinātu mani, viņa vienkārši pameta ēdnīcu.

Un tagad pasakot, ka viņai vienalga par to, kas ar viņu notiek, bet gan viņai uztrauc mana reputācija, lai viņas tēva to neuzzina, tas vēl vairāk lika man aizmirst visas bažas par citiem kandidātiem.

Ja viņa šādi turpinās, viņa liks man iemīlēties viņā. Un...varbūt tas jau ir sācies.

Mīlestība manā darbā bija bīstama. Tas padarīja mani vājāku, taču varbūt tam jau ir par vēlu. Gabriela vēl vairāk liek man justies kā apsēstam briesmonim, kurš grib tikai viņu sev. Tas var noteikti viņam maksāt visu, kas viņam ir.

Saķēris viņas gurnus, es uzceļu viņu uz augšu, lai viņa apķer savas slaidās kājas ap manu ķermeni. Atliecies nost no viņas, lai viņa gūtu ekstra elpu savās plaušās, redzu, ka viņas vaigi ir pietvīkuši un lūpas sarkanas kā zemenes. Acis stiklainas, bet spīd kā dimanti okeānā, kad lieku viņai skatīties uz mani, kad paceļu viņas zodu ar pirkstiem.

"Tagad domā, ka spēlējos ar tevi?" Izgrūžu, mana zemā balss izklausās tā, ka tā nāktu no pazemes, jo viņas ķermenis un skatiens liek man zaudēt visas racionālās domas.

Viņa piesarkst vēl vairāk un iekož lūpā, apspiežot smaidu. It kā būtu panākusi savu.

Fuck. Viņa ir tik skaista.

"Nezinu. Arī pēc pirmās reizes tu man uzmeti auksto plecu," viņa nomurmina.

Es izlaužu animālistisku skaņu pirms varu to apspiest. Maigi saķēris viņas kaklu, viņai acis aizveras uz momentu ciet, redzot, cik viņai tas patīk.

Fuuuck.

"Tu labi zini, ka mēs nedrīkstam iesaistīties. Ja Tavs tēvs to uzzinās, viņš..."

"Jā, jā, jā, es ļoti labi zinu. Viņš tevi atlaidīs," skumīgi nolaižot acis, es nevaru vairs izturēt, kad pieliecos atkal pie viņas lūpām.

"Ja pierādīšu, ka varu tevi pasargāt un cik tālu es iešu, lai Tu būtu drošībā, man vienalga, ka viņš to uzzina. Tu esi īpaša un pat Tavs tēvs nestāsies man ceļā, lai iegūtu tevi," izčukstējis gar viņas lūpām, Gabriela ierauj asi elpu, it kā nebūtu gaidījusi tādus vārdus.

"Tu nemelo?" Var dzirdēt viņas bailes.

"Ar tevi es esmu tikai patiess. Un zinot, ka Tev uzbruka dažas dienas atpakaļ, es gribētu, lai ievācies pie manis. Tur būs Tev lielāka drošība nekā šeit. Kas zin, cik daudz ienaidnieki zin jau šo lokāciju."