8:17; 24.04

135 28 1
                                    

Nākamajā rītā noslēpumu vīrietis pamostas tāpat, kā aizmiga. Bet tagad, kaut kas auksts ir piespiests pie viņa deniņiem. Viņš pāris reizes samirkšķina kad spilgtā gaisma ielaužas acīs.

Viņš cenšas pielikt roku pie galvas, bet kaut kas viņu aptur. Tievi pirksti aptinās ap viņa plaukstas locītavu un noliek roku atpakaļ lejā. Noslēpumu vīrietis strauji pieceļas un uzlūko meiteni, kas bija pārliekusies pār viņu.

"Ko tu dari?" viņš prasa. Džeida viņu ignorē un turpina slaucīt apžuvušās asinis ap viņa deniņiem.

"Tu izskaties dranķīgi," Džeida komentē, nolūkojot zilumus un brūces uz viņa sejas. Padodoties, noslēpumu vīrietis nopūšas un atkrīt atpakaļ uz dīvāna un nobola acis. Džeida tikai tagad pamana to spilgti zaļo nokrāsu.

Bez runāšanas, vīrietis paceļ dūres un tur tās starp viņiem. Džeida sakniebj lūpas, kad redz mazos skrāpējumus un zilumus uz tām.

"Es minēšu, ka uzvarēji?" viņa vaicā, tīrīdama viņa dūres. Viņai nav bijis laika domāt, vai viņa ir briesmās. Viņa vienkārši grib viņu salabot.

"Manuprāt, nav uzvarētāju," viņš atbild. "Vismaz šajā lauciņā."

Džeida aizveļas uz savu dīvāna pusi, kas atkal kaitinoši čaukst, un ieliek vēl vienu cigareti sev starp zobiem. Viņa ir samulsusi, kad vīrietis uzsit knipi, nemaz neskatoties viņas virzienā. Saprotot, ko viņš grib, Džeida ieliek cigareti starp viņa pirkstiem un to aizdedzina.

"Aidens," viņš beidzot saka.

Džeida iekož sev apakšlūpā, beidzot spēdama pielikt vārdu pie sejas. Vārds viņam piestāv.

"Džeida," viņa atbild, izelpodama vēl vienu dūmu mākoni.

Abi sēž uz dīvāna, blenzdami uz griestiem, kur ik pa pāris sekundēm stūrī notek ūdens lāse. Džeida katru reizi tai seko ar acīm un klausās, kā lietus turpina spēlēt bungas pret griestiem.

Un tad, it kā viņš izgaistu, Aidens ir prom. Džeida dzird viņa soļus, kad tie pazūd pa ugunsdzēsības izejas kāpnēm.

pārklāji | ✓Tempat cerita menjadi hidup. Temukan sekarang