Džeida sēž uz dīvāna, kad Aidens iznāk no virtuves un iedod viņai pusi tītara gaļas sviestmaizes pirms atgāžas uz dīvāna un uzstutē kājas uz žurnālu galdiņa.
Džeida lēnām košļā un domā, kāpēc viņš nav noņēmis pārklājus no mēbelēm. Varbūt Aidens negrib, lai šī vieta justos kā mājas.
Džeida ir samulsusi, kad vēlāk tajā naktī Aidens pieceļas un aiziet uz ugunsdzēsības kāpnēm. Viņi sēdēja uz dīvāna kopš vakariņām, padodami cigareti viens otram bez runāšanas.
Kad viņš nokāpj pa kāpnēm ar kādu vīrieti, Džeida saprot, ka tas nebeigsies labi.
Kad Aidens atnāk atpakaļ, šoreiz viens, Džeida nemaz neskatās viņa virzienā. Kaut kas viņai neļauj runāt. Viņa guļ uz dīvāna un skatās uz zvaigznāja plaisām uz griestiem.
Viņa neaptur Aidenu, kad viņš paceļ Džeidas kājas, apsēžas un ieliek tās sev klēpī. Tikai tad Džeida palūkojas uz viņu un ievēro slapjo auduma gabalu, ko viņš tur pret savu aci.
Neviens no viņiem nesaka daudz, bet meitene pievirzās viņam tuvāk un aizvieto Aidena roku ar savu, uzliekot spiedienu uz jaunās brūces.
Viņa iedomājas, ka Aidens neņem pārklājus no mēbelēm, jo negrib tās nosmērēt.
ESTÁS LEYENDO
pārklāji | ✓
Historia Corta"Un katra šūna viņas ķermenī kliedza 'pieskaries viņam, pieskaries viņam', bet viņa nevarēja. Aidens bija mākslas darbs un Džeida nevarēja viņu izbojāt. Viņa jau to bija izdarījusi pietiekami daudz reižu." Sākts: 19. Jūnijs, 2017 Pabeigts: 10. Augus...
