Dzīve... kas tā tāda vispār ir? No kā tā rodas?
Trešdiena 5. marts
Es atkal viena eju mājās... Kāpēc viena? Jo man nav neviena, ar kuru iet. Jā, man nav draugu un es esmu vientuļa. Jūs tagad domājat- kā var būt viens? Var! Bet es jau esmu pie tā pieradusi, un sadzīvoju ar to. Nu labi nav jau tā, ka man nav neviena. Man protams ir mamma, tētis un suns. Manu suni sauc Maksis- mans vienīgais draugs...
Aizeju mājās,un mani sagaida Maksis. Viņš priecīgi luncinādams asti stāstija, kā viņam mājās gājis. Man brīžiem ir ļoti žēl, ka mans vienīgais draugs nerunā. Bet nu nekas, man patīk klusums.
novelku virsjaku un zābakus, aizeju līdz datoram un ieslēdzu mūziku, uzvāru tēju, vienkārši sēžu, un domāju par dzīvi
Manas domas: Kāpēc man tik ļoti ir nepaveicies dzīvē? Man nav draugu, mani vecāki mājās ir tikai apm 72. stundas nedēļā, tāpēc man pārsvarā jābut vienai... Un tā pienāk vakars. Es ieeju dušā, izdzeru glāzi ūdens un eju gulēt...
Mani sauc Keila Klārka. Šī ir mana dzīve un mans dzīves stāsts
