"Ko pie velna tu dari pie manis?"
"Akk jā... vis būtu ok, ja nebūtu vecāki." Es bildu.
"Tā vis ok. Mēs nevaram taču bēdāties šādā skaistā dienā."
Vispār ārā bija auksts un mākoņains, bet nu ja laba tad laba diena...
Mēs abi iegājām mājā. Mūs priecīgs un asti luncinādams sagaidīja Bārnijs.
Niks kā meitene iespiedzās "Ak mans dievs. Un šitas mazais, mīļais, pūkainais kamoliņš dzīvos pie mums? Kuuurš ir labs suns? Kūrš? Nu protams bārnījs!"
Es aiz smiekliem vai kritu zemē. Jo tā viņa balss un sejas izteiksme ieraugot manu suni. Manu prāt viņš ir traks uz viņiem.
Pagāja 5.stundas, un mēs beidzot pabeudzām krāmēt mantas. Mēs visu auzstiepām līdz mašīnai. Apmēram 3 čemodāni un 2 lieli maisi. Bet nu atvainojiet es esmu meitene.
Mēs iekāpām mašīnā kopā ar Niku un Bārniju, un man novibrēja telefons.
Izziņa no "mātes."
Čauu. Kā jums iet? Es tev gribēju pateikt, ka pierakstīju tevi jau jaunajā skolā. Cik es sapratu Niks arī tur mācās. Tākā tev būs laba kompānija. Vēl es tev ieskaitīju tavā jaunajā kontā 700€. Karti tev atsūtīs. Cerams zini kā ar to rīkoties.
Un vēl. Gribēju atvainoties par visu, un vēlos lai mūsu savstarpējās attiecības paliek labas.
Uz cerams kādreiz vēl tikšanos.
Kitija.
Es izlasīju izziņu,un pateicu Nikam, ka saņēmu naudu un mācīšos ar viņu vienā skolā. Niks bija diezgan priecīgs.
Tad mēs sākām braukt. Nobraucām kādu laiciņu, un apstājāmies pie benzīntanka. Niks iepildīja benzīnu, un iegāja nopirkt mums abiem "hot dogus" un ūdeni.
Viņš iekāpa mašīnā un mēs turpinājām braukt.
Ceļš vairs nelikās tik garš, cik iepriekš. Mēs atkal visu ceļu nobļaustījāmies mašīnā. Bārnijs mums gaudoja līdzi. Tas izskatījās diezgan smieklīgi, bet ļoti mīļi.
Beidzot bijām galā.
Pulkstens bija jau 10pm.
Mēs abi bijām diezgan noguruši, un iegājām Nika dzīvoklī. Es iedevu padzerties un paēst Bārnijam, un mēs visi aizgājām gulēt...
Heyy... jauna daļa. Šeit arī daļa nav bijusi ilgi, takā lūdzu piedodiet.
Xoxo Jaunozolaa
