Pēc nezinu cik ilga laika
Es pamostos. Jūtu lielas sāpes galvā. Paskatos apkārt, un saprotu, ka esmu slimnīcas palātā. Man blakus sēž mana māte. Es biju diezgan lielā šokā, jo man likās, ka mana ģimene par mani jau galīgi ir aizmirsusi.
"Ko tu te dari?" Es jautāju mātei.
"Kā ko daru? Atnācu apciemot savu nabaga meitiņu." Viņa atbildēja.
Es prāta nodomāju "pie velna ko viņa te pazaudējusi"
"Kas šodien pa dienu un kāds ir datums?"
"Svētdiena, 8.marts. Apsveicu sieviešu dienā." Māte bilda
"Jā paldies." Es atteicu
Tā viņa vēl kādu brīdi pasēdēja, un aizgāja jo gribēja lai es atpūšos.
Kad pamodos ienāca māsiņa, iedeva man kaut kādas zāles, un teica, ka drīz mani laidīšot mājās.
"Kas ar mani īsti notika?" Es māsiņai jautāju
"Ārsts vēl nezin. Kad jūs laidīs ārā, tad pateiksim" māsiņa teica.
"Nu labi. Ganjav kāds reibonis vienkārši uznāca"
Māsiņa aizgaja,un es atkal aizmigu...
2diena, 10.marts
Beidzot es tiku laukā no šīs šausmīgās vietas, ko sauc par slimnīcu...
Es varēšu neiet visu atlikušo nedēļu uz skolu, jo ārsti neļāva, un mani tas priecē. Laigan no vienas puses- ko es mājās viena darīšu? Nu nekas. Es pa taisno aizgāju Mc'donalds un paēdu, jo slimnīcā neko neēdu, jo no ta ēdiena es ātrāk nomirtu nekā izārstetos.
Kad paēdu es ievilkos mājās, noģērbos, un izdzirdu, ka man kabatā zvana telefons. Ak mans dievs cik sen man neviens nav zvanījis. Es apskatos- svešs nummurs. Nu labi, es paceļu:
Es: Hallo.
Svešinieks (ļoti maigā balsī, puisis): Sveika, vai tu esi Keita?
Es: Jā
Puisis: Ļoti labi. Mani sauc Niks.
Es: Ok. Kur tu dabūji manu nr?
Puisis: Man iedeva viens cilvēkzls.
Es: Kāds?
Puisis: Ganjav kādreiz uzzināsi!
Es: Umm... labi. Tu kaut ko vēlējies?
Puisis: Vispār jā. Es gribu tevi satikt. Ja vien tu vēlies.
Es: Es tevi vispār nepazīstu.
Pusis: Es teicu. Mani sauc Niks. Tātad man ir 17..
Es: O man arī
Puisis: Heh ļoti forši. Nu kā tad ar tikšanos
Es: Nuuuu laaabiiii.... tikai kad un kur?
Puisis: Es domāju varētu Rīgā 6dien plkst. 14.00
Es: labi man der.
Puisis: Paldies tev. Es tevi ļoti vēlos satikt... tu mani ganjav neatceries.
Es: Pag ko?
Puisis: Ok viss man jāskrien piedod. Atā...
Un viņš nometa.
Manī radās ļoti liela intriga pēc tā, ko Niks man teica, ka ganjav viņu neatcerēšos. Bet ja godīgi viņa balss man likās nedaudz pazīstama... un tas arī viss... tikai balss. Šī intriga mani māca visu atlikušo nedēļu.
6diena 14.marts...
