"Nu tad sveika manu māsiņ" Niks smejoties teica.
"Jā dīvaini gan, ka man ir brālīts" es nodomāju
Mēs vēl kādu laiku staigājām pa pilsētu, un domājām ko darīt tālāk, jo mums nebija ko darīt, un mēs neko nevarējām izdomāt.
"Ejam pie manis" Niks ierosināja.
"Nuuu labi. Cik ilgi būs jāiet?" Es jautāju.
"Nū apm. 1h." Es ceru ka viņš pajokoja
"Labi labi ne tač, 10 min. un būsim galā."
Mēs iegājām vecrīgā, un nonācām līdz diezgan pavecai mājai.
Es nodomāju "Ak šausmas"
Mēs iegājām mājā, un mums bija jābrauc ar liftu līdz 8. stāvam. Es nezināju ka vecās mājās ir lifti, bet ja man būtu jāiet ar kājām, es nošautos goda vārds, jo manas plaušas to neizturētu.
Izkāpjot no lifta, manā acu priekšā pavērās griezti no stikla ( tā bija tikai kāpņu telpa ), un skaistas koka durvis.
"Šis ir mans dzīvoklis" Niks teica, norādot uz koka durvīm.
Tad viņš atvēra durvis, un ielaida mani.
"Wow. Negaidīju neko tādu"
Manā acu priekšā pavērās skaists, mājīgs,un nemaz netik ļoti liels dzīvoklis, ar lielu logu lielajā istabā ar skatu uz Rīgu.
"Gribi tēju vai kafiju?" Niks piedāvāja.
"Jā es labprāt iedzertu kafiju ar pienu un cukuru" Es teicu.
"Heh. Man būs viegli atcerēties. Es dzeru tieši tādu pašu" Niks pasmējās.
Kamēr Niks vārija kafiju, es uztaisīju snapu pie loga, un aizsūtiju snapstreakiem. ( Man snapā bija tikai nepazīstami cilvēki.)
Tad Niks man pasniedza kafijas krūzi, mēs apsēdāmies dīvānā,un Niks ieslēdza savu gigantisko televizoru. Tur gāja kautkāds random seriāls, bet mēs tapat viņu īsti neskatījāmies, jo visu laiku runājām.
-----------------------------
Plkst. ir 22.20 un man pēc 10 min. ir vilciens. No Nika mājām līdz stacijai ir 30 min.
"Jauki. Es nokavēju vilcienu" eEs uztraukumā teicu.
"Nekas paliksi šodien pie manis. Tu taču esi mana māsa. Vari pie manis kaut vai dzīvot visu laiku. Man ir tieši viena brīva istaba, kurā tu šodien varēsi gulēt." Niks ierosināja.
"Paldies tev. Par to, ka ļāvi šodien palikt pie sevis" Es pateicos "Tikai fak. Man nav ko vilkt."
"Nekas kaut ko izdomāsim" Niks mierīgi teica.
Es nezinu ko darīt ar piedāvajumu pārvākties uz Rīgu. Es no rīta pazvanīšu "mātei" un paprasīšu.
Mēs ap 11iem uztaisījām popkornu un sākām skatīties filmu. Filma gāja 2h. Mēs noskatījāmies filmu un aizgājām gulēt.
Rīts plkst 11.am
Es piezvanīju mātei
"Hallo meitiņ...
Piedodiet, ka daļas nav tik bieži. Esmu tikai iesācēja, man ir skola un treniņi. Ceru ka saprotat mani.
Mīlu jūs ļoti ļoti.
Xoxo- jaunozola
