"Hallo. Čau meitiņ."
"Sveika māte"
"Kāpēc māte?"
"Varbūt gribi kaut ko pastāstit? Piemeram to, ka varbūt nemaz neesi mana īstā māte"
"Ko? Meitiņ kas noticis?"
"Labi nedirs ja? (Es tā runāju jo biju diezgan aizkaitināta) es taču zinu ka tu neesi mana īstā māte."
"Kā tu to zini. Kurš tev to pateica?"
"Tas kurš mani meklēja 2us gadus,un tas kuram vajadzēja man to pateikt."
"Jā labu. Taču tēvs tev ir īsts. Mums ar tēti tā likās pareizi."
"Jā bet jūs vismaz varējāt man pateikt ka man ir brālis."
"Lūdzu piedod Keil."
"Nē vis... Es pārvācos dzīvot uz Rīgu pie Nika."
"Ļoti jauki. Tā būs labāk gan mums, gan tev. Mēs tev nodrošināsim visu,uztaisīsim bankas kontu, un ieliksim citā skolā."
Wow... nebiju gaidījusi tik vēsu atbildi. Un tik ātru saprašanu. Bet no vienas puses tas ir ļoti labi. Man būs jauna dzīve, jauni draugi utt...
"Ar ko tu tiko runāji? Niks atnāca uz balkona, un jautāja ( jap viņam dzīvoklī bija balkons ).
"Ar "māti". Nedomāju, ka viņa tik vēsi reaģēs, uz visu. Viņa teica,ka uztaisīs man bankas kontu, ieliks citā skolā, un teica, ka būs labāk visiem ja pārvākšos pie tevis. Ja tev protams nebūs grūti." Es teicu.
"U damn tas gan bija ļoti ātri. Nedomāju, ka viss nokārtosies divās dienās. Labi mums vajadzētu aizbraukt pie tevis un savākt tavas mantas,kas tev būs vajadzīgas" Niks mierīgi teica.
"Jap. Jāpaskatās cikos ir vilciens"
Tad mēs pastāvējām uz balkona ieelpojām "svaigu" gaisu, un Niks man jautāja
"Tev nav kāda cigarete? Vai tu nepīpē?
"Ir... Pag tu arī pīpē?" Es jautāju.
"Jap."
"Oo jauki."
Es no kabatas izvilku paciņu, izņēmu divas cigaretes,vienu iedevu Nikam. Mēs abi aizdedzinājām cigaretes, sēdējām un vienkārši klusējām. Šis bija ļoti dīvains brīdis, jo kopš tā brīža, kad mēs satikāmies, nebija pagājušas pat 5min, kad mēs klusētu, bet šoreiz klususms bija ilgāks.
"Par ko tu domā?" Mēs abi reizē pajautājām viens otram
Es "par...
Eyy... man nāca iedvesma galvā, tāpēc uzraxtiju vēl vienu daļiņu. Šī varbūt nebija interesanta,bet nu kā bija tā bija
Xoxo- jaunozola
