A walk down memory lane. [16+]

6.nodaļa

Nākamajā dienā es ierodos darbā un pirmais ko sastopu ir Stefans, kurš ir apsēdies manā darba krēslā, manā kabinetā.
- Labrīt!- Es saku uzsmaidot vīrietim.
- Rīts nav tik labs, kā vakar, bet labrīt!- Viņa smīns izraisa man vēlmi apķerties ap viņa kaklu un piekļauties viņa lūpām.
- Direktora vieta tev tīri labi piestāv, bet tu taču saproti,ka tas ir mans krēsls vai ne?- Es vaicāju novelkot savu pavasara mēteli un  pakarot to skapī kuram šajā birojā nav nekādas jēgas.
- Tavs vai mans, vienalga tas ir sasodīti ērts un patīkams jebkuram aprisēm.- Viņš saka un noliek kājas uz mana darba galda. - Vai tu jau pateici, Harijam, ka starp jums vairs nekas nevar būt?- Viņš vaicā.
- Nē! Tas nav tik viegli.- Es saku un pārliecinājusies, ka šajā stundā vēl neviens nav birojā, apsēžos puisim klēpī. Viņa rokas atrod ceļu ap manu vidukli.
- Es zinu, zinu! Vai viņš tevi ved uz darbu?- Stefans turpina runāt par Hariju.
- Ja tā būtu es tagad nesēdētu tavā klēpī, un noteikti nevarētu izdarīt šo!- Es saku un pieploku puiša lūpām.  Viņa rokas izvirtīgi pabrauc zem manas blūzes un aizšļūc uz manu muguru. Es izdzirdu atveramies galvenās durvis un momentāli nolecu no puiša un sakārtoju savu apģērbu.
- Labrīt, Adrian!- Tas ir Niks.
- Labrīt, Nik! Ko tu šeit tik agri dari?- Vaicāju. Nika skatiens aizpeld līdz Stefanam, kurš mierīgi šķirsta manus dokumentus.
- Es vakar nepaspēju pabeigt mēneša izrakstus, tāpēc nolēmu šorīt ierasties agrāk, lai varētu tos šodien nodot.- Viņš neatraujot skatienu no Stefana atbild.
- Skaidrs, labi! Nāc iepazīsties ar jauno darbinieku.- Es ieaicinu Niku savā kabinetā.
- Jauniņais?- Niks vaicā. - Šķiet vienu dienu bija pie jums ieradies.- Viņš turpina ienākot manā kabinetā un sarokojoties ar Stefanu, kura sejā ir ierastais, negaistošais smīns.
- Stefans! Priecājos!- Viņš saka.
- Abpusēji, Niks!- Niks atbild un tad atkal pievēršas man.- Kurā nodaļā, liksi?- Viņš vaicā.
- Domāju, ka varētu nomainīt vecāko asistentu. Kā tev šķiet?- Vaicāju uzsmaidot.
- Tas būtu izcili!- Niks sajūsmā saka. Stefana sejā parādās vēl lielāks smīns.- Bet man jābrīdina, ka tās ir garas darba stundas, jo priekšniece bieži paliek strādāt pa naktīm un asistentam ir jāpaliek ar viņu, kaut miega vadzis lūzt!- Niks vēršas pie Stefana, kura sejā laužas ar vien lielāks un lielāks smīns.
- Šāda darba dēļ, esmu gatavs nest šādu upuri.- Stefans atbild.- Kur man jāparakstās?- Viņš pavērš skatienu pret mani.
- Nik, kā būtu, ja tu paņemtu mājās savu portatīvo datoru un atskaiti pabeigtu tur?- Es vaicāju.- Šodien visiem piešķir brīvdienu un pats arī dodies atpūsties!- Turpinu.
- Tas būtu jauki, Adrian! Mēs visi vakar strādājām virsstundas, lai viss būtu tik pat lieliski, kā vienmēr!- Niks atbild un veic sagurušu nopūtu.
- Tad, apzvani visus un saki, ka šodien ir brīvdiena. Es ar Stefanu paliksim un parakstīsim darba līgumu.- Es saku.
- Labi, paldies jums!- Niks saka un izvilcis telefonu dodas uz izeju.- Jauku dienu!- Viņš paspēj pateikt līdz nozūd ārā no ēkas.
- Tu gan esi jauka priekšniece!- Stefans saka.
- Es aizslēgšu biroju un mēs varētu iedzert pa glāzei vīna?- Es viltīgi uzsmaidu puisim. Viņš iesmejas.
- Var būt, tomēr mēs varam parakstīt līgumu un doties pie manis? Man tur ir ļoti labs vīns!- Viņš saka un apvij savas spēcīgās rokas ap manu vidukli.
- Izklausās kārdinoši! Braucam!- Es saku un izlauzusies no vīrieša tvēriena atrodu atvilknē standarta darba līgumu.- Pārbaudes laiks ir divas nedēļas! Izturējis to, tu kļūsi par pilntiesīgu asistentu!- Es saku un pasniedzu līgumu Stefanam. Viņš parlaižot tam acis, paņem pildspalvu un parakstās.
- Vai nu mēs varam doties?- Viņš vaicā. Es pasmaidu un pārlaižu skatienu vīrieša augumam.
- Man vēl tikai jāatlaiž iepriekšējais asistents un tad.- Es saku, izvelku telefonu no somiņas un veicu zvanu.- Halo, Melānija! Sveika, te Adriana! Klau, es neesmu apmierināta ar tavu attieksmi pret darbu un vēlos, lai tu rīt parakstītu atlaišanas dokumentus! - Es skarbi saku.- Nekas no tā ko dari tu nepatīk ne man, ne Nikam!... Jā, es zinu cik " cītīgi" tu nodevies atskaitēm! Bet saproti, esmu atradusi kādu, kas darbu tavā vietā veiks divreiz, cītīgāk!- Es nosaku.- Visu labu! Rīt gaidu tevi 10:30 savā kabinetā!- Es saku un nolieku klausuli.
- Un tu mēdz būt arī skarba? Pat man sametās bail, ka es varētu pazaudēt darbu!- Stefans saka un paņēmis mani aiz rokas, izvelk mani no ēkas.
~~~~
Apmetusi skatienu apkārtnei secinu, ka joprojām ir tikai pāri četriem rītā. Es atslēdzu mašīnu un tajā iekāpjot sagaidu Stefanu un mēs dodamies uz viņa mājokli.
Nonākot viņa dzīvoklī es mazliet apstulbstu, viss ir parkārtots un viss ir noklāts ar rožu ziedlapām un svecēm. Viņš aizslēdz durvis  aiz sevis.
- Tev patīk? Es centos!- Stefans saka un apķer manu vidukli no aizmugures. Viņa lūpas maigi pieskaras manam kaklam. Es novelku mēteli un to nolikusi sekoju rožu lapiņām uz otru istabu, kur mani pārsteidz istabas vidū noliktais Šampānietis, divas glāzes un rožu lapām nokaisītā gultas veļa.
- Stefan! Tas...- Es zaudēju valodu.
- Nesaki neko! Es vēlos tikai vērot smaidu tavā sejā.- Viņš saka. Es pagriežos pret viņu un lēni pieejot pie viņa, atpogāju savu blūzi.
- Neļausim šai atmosfērai sajaukt mūsu prātus!- Es saku un atpogāju puiša kreklu. Mani pirksti viegli pārslīd viņa muskuļotjam vēderam, krūtīm un nonākot pie puiša matiem es izbraucu tiem cauri un pievelku puisi sev tuvāk. Manas lūpas pieskaras viņa kaklam un tad vaigam, tad lūpām. Viņa augumam pārskrien trīsas un es beidzot pamodinu puiša kvēli. Viņš satver manas rokas un iemetis mani savā gultā viņš apsēžas uz manām kājām un pagriezies uz muguras ļauj ņemt virsroku man. Es apsēžos puiša klēpī un ar pirkstiem pārbraucu viņa augumam.
Viņš satver manas rokas un pievelk mani sev klāt, lai varētu mani noskūpstīt. Es novelku savu blūzi un viņš seko manam piemēram, līdz pie durvīm atskan smagi klauvējieni.
- Kas pie velna?- Viņš sarauc pieri un uzvilcis kreklu pieiet pie durvīm.
- Vai tu esi viens?- Izdzirdu Harija balsi. Manī sākas histērija un es uzvelku savu blūzi un piespiežos pie sienas.
- Nē, esmu ar savu draudzeni, iztraucējāt, ļoti nepatīkami!- Stefans ar dusmu pieskaņu balsī saka.
- Es nevēlējos iztraucēt! Vienkārši vēlējos aprunāties.- Harijs saka.- Esmu saņēmis ziņas, ka mana līgava ir pieņēmusi jūs darbā par savu asistentu!- Harijs turpina.- Manuprāt jums vajadzētu lauzt līgumu un steigšus doties prom!- Viņš saka. Es šokā ieplešu acis un aizpogājusi blūzi izeju dzīvojamajā istabā.
- Tad redz, kadēļ, liela  daļa manu darbinieku pamet manu kompāniju!- Es pieejot pie durvīm saku.- Harij, starp mums viss cauri! Vari savākt savu gredzenu!- Es saku un noņemot no pirksta gredzenu iedodu to viņam.
- Tu mani krāp?- Harijs vaicā.
- Jā! Un zini, krāpju, jo ar tevi viss nav ne uz pusi tik labi, kā ar viņu! - Norādu uz Stafanu. Stafans mazliet iepletis acis mūs vēro.- Pazūdi no manas dzīves! Pazūdi no mana dzīvokļa un no mana darba!- Es kliedzu.
- Bet Adrian! Es mīlu tevi! Es nevaru bez tevis! Tu esi visa mana dzīve!- Viņš uzsāk histēriju.
- Mīli? Zini, man ir dziļi pie vienas vietas! Man nevajag ne tevi, ne tavu naudu, ne tavu kaprīzo meitu! Ej ellē!- Es uzkliedzu un aizcērtu durvis viņa priekšā. Es tās aizslēdzu un paveros uz Stefanu. Puisis joprojām šķiet apstulbis no notikušā, bet viņa sejā drīz vien parādās ierastais smīns.
- Tu to izdariji!- Viņš saka.- Tu atkal esi mana!- Viņš saka un asi apvij savas rokas ap mani, pievelkot mani sev klāt. Viņa lūpas pieplok manējām un atkal es izjūtu dedzinošo sajūtu. Viņa pieskārieni dedzina vēl vairāk un skūpsti šķiet arvien karstāki un viss ko es spēju ir tikai tos izbaudīt.

- Katrs rīts šādi...  Tas izklausās tik ideāli.- Es saku pagriežoties pret Stefanu un ielūkojoties viņa acīs nospriežu, ka viņš atkal ir pilns kaisles.
- Ir vēl labāk!- Viņš pasmaida. Viņa vaigos atkal iegulstas bedrītes. Es uzlieku savu roku uz viņa vaiga un ar pirkstiem pārbraucu viņa lūpām.
- Joprojām mīlu...- Es saku.
~~~~
Pamostos no slapja skūpsta uz sava pleca. Es pagriežos un vaigs vaigā sastopu Hariju.
- Labrīt mīļā!- Viņš saka un uzsmaida man.- Tu vakar vēlu pārradies.- Viņš saka.
- Kur es biju?- Es vaicāju.
- Darbā. Tevi atveda kāds puika vārdā Stefans. Viņš teica, ka esot tavs asistents un tu esot aizmigusi birojā.- Harijs saka.
- Ak.- Es novelku, bet joprojām nesaprotu vai es tiešām to visu nosapņoju.
- Es jau domāju, ka tev ar viņu kaut kas ir.- Harijs iesmejas.- Bet tad es viņam pavaicāju un viņš teica,ka esot kopā ar vienu meiču. Viņš teica viņas vārdu, bet es īsti neatceros. Kā tur bija Marija, Mērija.
- Merlina.- Es pārtraucu Harija runas un izrāpjos no gultas.- Viņš ir kopā ar manu māsu Merlinu...