Falling For You | LV

Chapter 2

-"Tu vēl ej uz sporta zāli, lai trenētos sevis aizsardzībai?"- Ana man jautāja.

-"Ummm, jā.."- es teicu, klusi.

-"Vēlies man pamācīt?"- Ana man jautāja.

-"Protams."- es pasmaidīju -"tikai, kāpēc tev to vajag?"- es pajautāju.

-"Karls..viņš iet boksā un es nevēlos, lai viņš tur atrod kauslīgu meiteni, kura ir skaista un iemīlētos."- Ana teica.

-"Kāpēc, lai viņš iemīlētos citā? Tu esi skaista, Ana un Karls Tevi ļoti mīl. Tu taču pati to labi zini."- es pasmaidīju.

-"Jā, bet viņš pēdējā laikā sāk vairāk tusēt ar vecākiem pusaudžiem un tajā bariņā ir arī meitene."- Ana teica.

-"Ehh, Ana... tu pa velti uztraucies."- es teicu.

Tieši tajā brīdī noskanēja zvans un beidzās stundas.

Es paņēmu no skapīša mantas un devos uz mājām.

-"Karlīna!"- kāds mani sauca.

Es pagriezos un ieraudzīju Ītanu.

Izņēmu no kabatas austiņas, ieliku tās ausīs un sāku iet ātrākā solī.

Pa austiņām skanēja Arianas Grandes dziesma - "thank u, next".

-"Karlīna, pagaidi."- Ītans teica, aizķerot mani aiz rokas.

Es izrāvu savu roku un devos tālāk.

Kā teikt, es viņu ignorēju.

-"Beidz mani ignorēt!"- Ītans nobļāva, mani apturēdams.

-"Ītan, liec man mieru!"- es nobļāvu pretī.

-"Mēs varam parunāt?"- Ītans jautāja, pienākot man tuvāk.

-"Mums nav par ko runāt un beidz man sekot!"- es teicu, paejot soli atpakaļ.

Es pagriezos un devos mājās.

Pēc brīža, es paskatījos un ieraudzīju, ka Ītanam blakus ir kaut kāda meitene.

-"Ne visi mainās un ne visi mācās no savām kļūdām."- es teicu klusi pie sevis, nobolot acis.

-"Čau, tēt."- es teicu, ieejot mājā.

-"Čau, Karlī."- tētis atsaucās.

-"Es paņemšu sporta tērpu un iešu uz karatē nodarbībām."- es teicu.

Patiesībā, es iešu uz sporta zāli. Mans tētis domā, ka es esmu vai nu karatē nodarbībās vai arī mākslas skolā.

-"Labi."- tētis teica.

Es uzgāju uz savu istabu un ieraudzīju uz gultas zīmīti.

Karlīn, mums vajag parunāt. Šodien atnāc uz mūsu ierasto vietu.

Ītans.

Es saplēsu zīmīti un iemetu to miskastē.

-"Es un Ītans ir over! Tagad es esmu single un esmu gatava beidzot izbaudīt savu dzīvi nevis pildīt citu mājasdarbus!"- es teicu un devos uz sporta zāli.

-"Sveiks, trener!"- es teicu, pasveicinot savu treneri.

-"Sveika, Karlīn. Šodien es nevarēšu ar tevi trenēties."- treneris teica.

-"Kāpēc?"- es jautāju.

-"Man mājās ir slims bērns."- treneris atbildēja.

-"Ā... nu, tad skrienat gan pie bērna. Es gan jau tikšu galā."- es teicu, pasmaidot.

-"Paldies, Karlīn."- treneris teica un tad steidzās uz mājas pusi.

-"Nu, ko šodien būs kaut kā pašai jātiek galā."- es teicu, nopūšoties.

-"Tā viens...divi...trīs!"- es skaitīju, lai sāktu sist pa boksa maisu.

-"Tā, Tu vari sevi satraumēt."- teica kaut kāds vecāks un garāka auguma puisis.

Viņš bija nostājies aiz boksa maisa un skatījās uz mani.

-"4 gadus trenējos un ne reizi neesmu vēl sevi satraumējusi. Tagad, lūdzu, paejiet malā vai arī jūs tūlīt tiksiet satraumēts."- es teicu pasmaidot.

-"Playing hard to get, ha?"- puisis jautāja.

-"Nemeklēju attiecības.. visu labu un tagad pavācies malā."- es teicu.

-"Kā būtu, ja es Tev palīdzētu trenēties?"- puisis piedāvāja.

-"Un kā būtu, ja Tu pavāktos prom vai arī Tava skaistā seja tiks skaisti izpušķota?"- es atcirtu jeb atbildēju ar jautājumu.

-"Parasti man noveicas, ka mana skaistā seja netiek izpušķota."- puisis teica, joprojām stāvot aiz boksa maisa.

-"Neglaimo sev."- es teicu, velkot nost boksa cimdus.

Ieliku tos somā un devos prom.