Falling For You | LV

Chapter 19

-"Laid mani zemē!"- es viņam bļāvu.

Viņš mani nolaida istabas galā un ātri aizgāja aizslēgt durvis.

-"Euu!"- es bļāvu.

Es viņu visu laiku centos dabūt no durvīm nost.

Kratīju, grūstīju, situ.

Nekādu panākumu.

Es gatavojos sist viņam pļauku, bet, tad viņš saķēra manu roku un pievilka sev tuvu klāt.

-"Atlaid manu roku!"- es teicu.

-"Martin, nepārbaudi manu pacietību un atlaid manu roku! Lūdzu!!!"- es teicu.

-"Tu vari nomierināties?"-Martins man jautāja, skatoties manās acīs.

Ieelpa, izelpa, ieelpa , izelpa, ieelpa, izelpa, ieelpa, izelpa, ieelpa, izelpa .....

-"Tā jau labāk."- viņš teica.

-"Tagad pasaki man, kāds Tev īsti ir sakars ar mana tēva sievu?"- viņš man jautāja.

-"Viņa ir sieviete, kura mani dzemdēja."- es teicu, ar nožēlu.

-"To es sapratu, un vieglāk nebūtu teikt - mamma?"- viņš man jautāja.

-"Tā sieviete nav mana mamma. Nekad nav bijusi un nebūs."- es teicu.

-"Labi. Kas īsti notika?"- viņš man jautāja.

-"Viņa mani un manu tēti pameta."- es teicu, manām asarām izplūstot pa visu seju.

Martins atlaida manu roku un cieši mani apskāva.

-"Būs labi."- viņš teica.

-"Nekas nebūs labi!"- es teicu, pagrūžot viņu.

-"Es esmu iesprostota mājā, kurā nevēlos būt! Vienā mājā ar sievieti, kura mani dzemdēja un ar puisi, kurš man neliek mieru - ne prātā, ne domās - nekur!"- es teicu.

NĒ! KO ES TIKKO PATEICU??

-"Karlīn!"- viņš teica.

-"Nē, tas bija teikts bēdu iespaidā! Lūdzu laid mani ārā no šejienes!!"- es skrēju uz durvju pusi.

-"Es nevaru, piedod!"- viņš teica.

-"Martin, lūdzu!"- es viņam lūdzos.

Viņš vienkārši aizgāja pie galda un apsēdās.

Domā, Karlīn!

Es stāvēju pie durvīm un visu laiku situ pa tām.

Izdomāju.

Vienā brīdī es saļimu un notēloju, ka ģībstu.

-"Karlīn!!"- es dzirdu, kā Martins sauc manu vārdu.

Viņš ātri atslēdza durvis un paņēma mani līgaviņā.

-"Anna, ātri braucam uz slimnīcu!"- Martins teica.

-"Kas viņai notika?"- viņa jautāja.

-"Viņa noģība."- viņš atbildēja.

——————

Vai Karlīnai izdosies aizbēgt?

P❤️