Bailes no nezināmā (2)

..8..

Leksijas skata punkts.

 Esmu nolēmusi palīdzēt Kookie atgūt zaudēto. Man kaut kā jāuzzina, kur viņi ieguva informāciju par asinīm. Parunāšu ar Jimin. Sēžu virtuvē, visi atgriežas no sarunas kabinetā. Visi apsēžas pie galda virtuvē.''JImin vari iedot savu numuru?'' Tae sašutis paskatās uz mani ''Kam tev viņa numuru, vai tad tev nepatīk Yoongi?''es apgriežu acis.''Tam nav nekāda sakara ar Yoongi! "palieku jau nikna." Jimin iedosi? "dusmīgi skatoties uz viņu jautāju. Viņš iedod savu telefonu. Norakstu viņa numuru."Paldies!" uzsmaidu. "Kam tev vajag viņa numuru?" jautā virtuvē ienākdams Yoongi. "Vispār man vajaga jūsu visu numurus!" Yoongi parausta plecus. Un man telefonā pienāk ziņa ar visu numuriem. "Ko tu darīsi ar viņiem?" Jautā Kookie. Es viņam mīļi uzsmaidu. "Man viņi noderēs! Es došos mājās. Bye." Izeju pa durvīm.
Kādu laiku jau eju uz mājām. Tad pēkšņi man ir sajūta kad kāds mani novēro. Es pagriežos, bet neviena nav. Paņemu telefonu un uzrakstu Jimin. -Tiekamies parkā, nesaki kas tev raksta!-
Apsēžos uz soliņa un gaidu kad viņš atnāks. Viņš man nostājas pretī. "Sveika kāpēc sauci mani?" Viņš apsēžoties man blakus jautā. Es uz laiku neatbildu, jo domāju kā pasniegt savu jautājumu. ''Kur jūs uzzinājāt par pretindi?'' skatoties uz priekšu jautāju. Viņš paskatās uz mani un atkal novēršas. ''Kāpēc tev interesē?''viņš pieceļoties kājās jautā.''Tu jau zini, ka palīdzēju izārstēt Kookie. Vienkārši gribu zināt no kā jūs dabūjāt informāciju par pretindi.''viņš smagi nopūšas.''Tas nebūtu droši, ja es tev izstāstītu un Yoongi dusmosies.''es pārgriežu acis un pieceļos kājās.''Vari neteikt!'' pagriežos un eju prom. ''Es tev pateikšu.''viņš pieskrienot pie manis sola.''Yoongi uzzināja no GOT7 bandas no tiem puišiem ar kuriem satikāmies skolas koridorā.''aha.''Tu zini kur viņi atrodas?'' viņš sarauc pieri. ''********* tur viņi dzīvo.'' es pamāju ar galvu .''Paldies Chim-chim par informāciju, bet neko nevienam nestāsti par mūsu tikšanos.''es lūdzoši saku.''Nesatraucies nevienam neteikšu par mūsu sarunu un arī par to, ka tikāmies.''es viņam pateicīgi pasmaidu un ar roku pamāju.

Esmu atbraukusi uz norādīto adresi ar taksi.samaksāju šoferim un dodos iekšā pagalmā. Māja ir nudien liela un skaista. Pieeju pie parādes durvīm un klauvēju. Durvis atver diezgan garš puisis. Esmu jau viņu redzējusi, bet vārdu nezinu.''Sveika, ko vēlies?''viņš laipni smaidīdams jautā.''Vēlos aprunāties ar jūsu līderi.''viņš paceļ uzaci, bet ielaiž mani iekšā.''Esmu Bambam un tu laikam Leksija?''viņš jautā.''Esmu gan, priecājos iepazīties.''laipni atbildu.''Tu kaut ko zini pa vampīriem?'' viņš ieinteresēts jautā.''Es zinu tikai to, ka BTS ir vampīri.''pakratot plecus saku.''Ja nu kas mēs arī esam!''es ieplešu acis. To gan man Jimin neteica. ''Nezināju, kur jūs visi tik pēkšņi uzrodaties?''viņš iesmejas. ''Mēs visu laiku esam bijuši, tikai cilvēki to nepamana, jo neko daudz no jums neatšķiramies izskatā.''viņš atvērdams durvis saka. Viņš mani ielaiž iekšā un durvis aizver.