Atšķirīgie

2

Mana dzīve nebija no vieglākajām, līdz tiku pārvērsta. Man nekad nebija bijusi ģimene, jo būdama maza, tiku atdota bērnunamā, līdz ar tiku apsmieta citu jauniešu sabiedrībā. Skolā es biju viena no klusajām meitenēm, mani daudz apcēla, pievīla un sāpināja. Vieglāk palika kad mana dzīvē ienāca Greisons. Mēs abi ātri atradām kopīgu valodu , un kļūvām pa labākajiem draugiem. Zēns mani viemēr centās pasargāt no citiem , lai tik es netiktu sāpināta.
Dienā kad zēns man pastāstija par savu dāvanu, to kad viņš ir vilkatis, man likās kad no prieka uzsprāgšu, jo viemēr klusībā es ticēju kad starp mums ir vilkači, raganas, vampīri un hibrīti. Zēns protams bija ļoti izbrīnīt par to, ka uztvēru visu to mierīgi, bet kad pastāstiju par savām sajūtām , viņš saprata mani. Līdz ar to , mēs palikām daudz tuvāki nekā agrāk. Es zēna pilnmēness laikā palīdzēju morāli cik spēju, lai viņš zinātu kad nav viens, kad es viemēr būšu viņam līdzās. Tāpēc es vēlos tik ļoti atrast Džesiku, un uzzināt vai ir iespējams viņu pārvērst par vampīru. Es nevēlos zaudēt savu labāko draugu. Viņš man ir vienīgā ģimene.
- Nav dīvaini apzināties kad tu tagad visu atlikušo mūžu būsi 22 gadus veca ?- Zēns iesmejoties jautāja, kas lika man pasmaidīt.
- Nē, vismaz es nekad nenovecošu,-Iesmejoties atbildēju, un tad apklusu. Bāc, tā nu gan man nevaidzēja teikt.
- Nu jā, labi , tu esi uzzinājusi kaut ko pat Džesiku ? - Zēns nopūšoties, jautāja, un palūkojās ārā pa logu.
Bija pagājusi jau nedēļa kopš mūsu sarunas par Džesiku un viņas ģimeni. Vienīgas ko pašlaik zinājām, ir tas kad Džesikai ir vīrs , dēls kad ir pa pusei vampīrs un ragana , unn tas arī viss. Pilnībā nekur nevar uzzināt neko par viņu.
- Diemžēl nē, kā ar tevi ?- Iekožot sev viegli lūpā, jautāju.
- Arī nekas ,- zēns skumji iesmejoties, atbildēja.
- Sasodīts, es nedomāju kad viss šis pasākums būs tik sarežģīts,- nopūšoties sacīju, un saķēru ar abām rokām savus matus.
- Es tevu brīdināju Lea , viņa ir kā akā pazudusi,- viegli pasmaidot , sacīja zēns.
- Varbūt viņa ir mirusi ? Nu ja jau neviens nezin neko par viņas atrašanās vietu ,- paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Tu smejies ? Viņu nav iespējams nogalināt, turklāt viņa nemaz netaisītu pašnāvību, - zēns iesmejoties sacīja, kas lika man saraugt uzacis ?
- Kāpēc lai viņa netaisītu ?- apjukudi jautāju, jo es neticu kad nav neviena tāda cilvēka kas nebūtu vai reizi aizdomājies to darīt , vai mēģinājis.
- Viņai ir mīlošs vīrs, dēls, superīgi draugi un brālis , viņai ir viss lai būtu laimīga, kāpēc lai viņa aizietu ?- zēns aizliekot abas rokas aiz galvas, sacīja .
- Ja tu tā saki ,- paraustot plecus , sacīju, un piecēlos kājās.
- Kur tu ? - zēns paceļot vienu aci uz augšu , jautāju.
- Padzerties ūdeni ,- ieejoties atbildēju, un ar vienu rāvienu izdzēru puss glāzi.
- A ko tu saki , ja mēs dotos uz Kalifornīju ?- Greisons plašu smaidot, jautāja.
Uz Kalifornīju ? Ko viņš tur ir pazaudējis ?
- Ko tur ?- paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Tur agrāk dzīvoja Džesika , turklāt Kalifornījā ir daudz tādu kā mēs, man šķiet kad tur mēs uzzinātu vairāk ko par viņu , - Zēns vēl jo projām plaši smaidot , atbildēja.
- Ko tu ātrāk to neteici , tad dodamies ,- Iesmejoties sacīju, kas lika zēnam apgriezt acis, un pēc tam pievienoties maniem smiekliem.