Atšķirīgie

3

- Apsveicu jūs divisimti trīsdesmitajā  jubilejā , mammu , tēti,- plaši smaidot , sacīju vecākiem, kas lika viņiem abiem mani apskaut.
- Paldies Dārgais ,- mamma iedodot lielu buču man uz pieres, sacīja, kas lika man pasmaidīt.
- Nav par ko ,- iesmejoties sacīju.
Jā, es esmu slavenās Džesikas , un Ričarda dēls . Pēc cilvēju gadiem esmu divdesmit sešus gadus vecs , bet pēc vampīru precīzi simtu astoņdesmit. Parastu tādiem kā mums nevar būt bērnu, bet mani vecāki tik ļoti vēlējas mani , kad mamma būdama ragana pierādīja pretējo. Kā arī es neesmu tīrs vampīrs. Mani vecāki ir Dieviešu , mamma ragana un tēvs vampīrs. Manās asinis plūs sajaukums, bet mani tas neuztrauc. Esmu pa pusei vampīrs un pa pusei ragana. Agrāk kad biju maziņš, mani ļoti apcēla par to , bet tiklīdz viņi visi uzzināja kas ir mani vecāki, viss beidzās. Vienu brīdi pat man bija galvā sakāpis kad esmu visslabākas, kad neviens man nestāv līdzās, bet vecāki mani nostādīja pareizajās sliedēs.
Mana dzīve ir biju ļoti intresanta. Esmu daudz ceļojis, mainījis dzīvesvietas un daudz iemācījies pa vēsturi. Bērnībā katru reizi kad devos gulēt, mamma man stāstija savus jaunības piedzīvojumus, kam viņa bija gājusi cauri un kā beigās palika kopā ar manu tēvu. Pateicoties viņiem, es ticu tai vienai īstajai mīlestībai. Un vēl līdz šim , es nekad viņu neesmu izjutis. Protams man ir bijušas vairākas meitenes manā dzīvē, bet tās bija tik viena sakara, bet vēl nekad es neesmu izjutis to sajūtu kad vēderā viss metās kūleņos tik dēļ viņas. Lai gan melot arī nevar, vienreiz es ļoti dīvaini jutos kādas meitenes klābūtnē, bet viņa ir cilvēks, nu vismaz bija, es viņu pārvērtu par vampīri, jo viņa tā vēlējās. Dīvaini ne ? Parasti kad es sūcu no kāda asinis , viņi man lūdzās lai nenogalinu viņus, raudāja un bļāva, bet viņa pa visam mierīgi pajautāja vai nevaru viņu pārvērst. Todien viņa mani galīgi izsita no sliedēm, un tai momentā es sajutu to dīvaino sajūtu vēderā. Es sevi visu laiku centos nomierināt kad tas bija tik dēļ viņas jautājuma, bet jo vairāk es par to domāju, jo vairāk sāku šaubīties.
- Par ko tu domā dārgais ? - Mamma uzliekot roku man uz pleca, jautāja, kas man lika palūkoties uz viņas. Es viņai viemēr varu stāstīt visu, jo man mamma ar tēti ir tie cilvēki kas viemēr dos vislabākos padomus.
- Mammu , ir viena tāda meitene..- iekožot sev lūpā, klusām sacīju. Dzirdot manu sacīto, abu vecāku skatieni tika pievērsti man.
- Meitene ? - Tēvs paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Kas ar viņu ir dārgais ?- Mamma smaidot jautāja, kas lika man nopūsties.
Labi, es zinu kad esmu pietiekami vecs lai man nebūtu neērti runāt par ko tādu ar vecākiem, bet man ir. Šī ir pirmā reize kad es viņiem stāstīšu ko par kādu sievieti. Tas mani mulsina.
- Kadu laiku atpakaļ kad biju Latvijā, es biju devies pastaigā uz mežu vēlu vakarā. Toreiz es sajutu tuvumā asins smaržu, nonāgdams galā es sastapos ar kādu meiteni. Viņa bija cilvēks. Viņa bija paklupusi un pamatīgi sagriezusi savu kāju. Es centos nomierināties, bet nākamajā momentā jau attapos kad sūcu viņas asinis. Viņa pa brīnumu nekliedza, nebaidījās, tikai palūdzu lai pārvēršu viņu. Tai brīdī es biju tik ļoti apjucis , un es jutu vēderā to dīvaini sajūtu,- klusu sacīju, un beigās mazliet iesmējas. Vecāku saskatījas, un tad vienlaikus sastita plaukstas.
- Man liekas kad tu esi iemīlējies ,- mamma smaidot sacīja.
- Ko ? Es viņu esmu tik vienu reizi saticis , turklāt es no viņas sūcu asinis ,- saraugdams uzacis, sacīju.
- Tas nemaina to būtību kad tu sajuti to sajūtu,- tēvs iesmejoties sacīja.
- Tā ir mīlestība no pirmā acu uzmetiena,- Mamma plaši smaidot sacīja.
Es esmu iemīlējies ?