Atšķirīgie

1

- Kāpēc tu izvēlējies šo veidu ? - Greisons sažmiedzot acis kopā, jautājā.
- Tas ir labāk nekā mirt,- paraustot plecus , atbildēju, un padzēros malku no asinīm.
- Bet tu saproti kad pēc gadiem tu būsi viena ? Vairs nebūs mani ? - Zēns nopūšoties sacīja, un sarauca uzacis , redzot asins paciņu netālu no viņa.
- Es zinu, bet tu taču esi vilkatis , tava dzīve arī nebūs nemaz tik īsa ,- īsi pasmaidot , atbildēju.
- Bet es reiz ar aiziešu , - Greisons nolaižot skatienu uz leju , sacīja.
- Tu zini kad es to varu labot,- viltīgi pasmaidot, sacīju zēnam, un iztaipīju rokas.
Ir pagājuši jau pieci mēneši kā esmu vampīre . Neteiktu kad man tas nepatīk, un nevar arī teikt kad esmu ļoti laimīga par to. Visam ir savi plusi un mīnusi.
Vīriets kas mani pārvērta, savā ziņā viņš bija laipns. Sākumā man likās kad viņš izsūks no manis visas asinis, bet kad viņam pateicu kad vēlos būt viena no viņiem, viņš apstājās un atstāja mani vienu. Tā bija pirmā, un pēdēja reize kad redzēju viņu. Pārvērtību laikā viņš bija mistiskā veidā manās mājās atstājis kaklarotu , kas aizsargā mani no saules gaismas , un kasti ar asins iepakojumiem. Pirmo mēnesi man bija grūti, jo vēlējos katram garāmgājējam izsūkt asinis, bet ar laiku es iemācījos sevi kontrolēt. Tagad pati ķeru mežā dzivniekus , un sūdzu no viņiem asinis, vai pa retam pat cilvēku. Protams neesmu nevienu nogalinājusi, ne dzivnieku , ne cilvēku, bet es zinu kad būs kāda reize kad to izdarīšu.
Vispār tas ir smieklīgs stāsts kā es tiku pārvērsta par vampīri. Tai dienā, divpatsmitajā decembrī , bija diezgan auksts ziemas vakars. Es biju devusies uz tuvāko mežu paelpot svaigu gaisu un atbrīvot prātu no sliktām domām. Atceros kā toreiz nepaskatījos kārtīgi zem kājām un paklupu , tādejādi sagriežot kāju uz asa zara. Pušums bija pamatīgs, un sniegs ātri iekrāsojās sarkans no manām asinīm. Pēc neilga laika uzradās mans glābējs, laikam tā varētu viņu nosaukt. Viņš man uzdeva daudz dīvainus jautājumu, un nākamajām momentā jau sūca manas asinis. Man nesāpēja, tik nepatika tā sajūta kad ķermenis palika slābens. Toreiz es viņam lūdzu lai mani nenogalina, lai pārvērš par vampīri. Viņš vispār bija diezgan izbrīnīts par manu lūgumu, un par to kad biju tik mierīga, bet vīriets centās to neizrādīt, un pa visam drīz pazuda no mana redzes loka. Todien es ar pēdējiem spēkiem devos mājās , kur uzreiz aizmigu. Nākamajā rītā pie manas gultas stāvēja lapiņa ar kaklarotu un asinīm. Es labprāt atkal satiktu viņu, pateiktos viņam par šo dāvanu, bet nezinu kad vēl nākamo reiz satikšu viņu.
- Tu zini kad esmu vilkatis, tu nevari mani pārvērst par vampīru,- Greisons apgriežot acis, sacīja.
Greisons netika pārvērsts par vilkati, šī dāvana ir nākusi viņam no senčiem, bet zēns uzskata kad tas ir lāsts. Priekšs mani visa šī jauniepazītā pasaule ir viena , liela dāvana. Šeit es redzu glābiņu no cilvēces. Jā, varbūt šeit cilvēki ir savādāki un ļaunāki un dīvaināki, bet starp viņiem es jūtos labi.
- Es domāju kad varētu, tik ir jāatrod pareizais veids , domāju kad kāda ragana zinātu atbildi uz šo jautājumu,- Pasmaidot sacīju zēnam, kas lika viņam iesmieties.
- Ir tikai viena ragana kas zinātu atbildi uz šo jautājumu, bet viņu reti kurš spēj dabūt rokās,- Zēns vāji iesmejoties, sacīja, kas lika man saraugt uzacis.
- Kā viņu sauc ? Ko tu zini par viņu ? - Lūkojoties zēna acīs, jautāju.
- Viņu sauc Džesika, viņai ir vīrs Ričards, un dēls Teilors. Abi divi ir ļoti seni , turklāt Džesikai ir sava grupa, teiksim tā, deviņnieks. Simtiem gadu atpakaļ viņa ar saviem draugiem izglāba pasauli no viena ļaundara un viņa mātes. Viņa bija sevi pilnībā upurējusi un bija Visuma pasaules karaliene, bet pēc gadiem atgriezās atpakaļ uz zemes. Neviens nezin kur viņa dzīvo, vai kā ar viņu sazināties,- zēns skumji pasmaidot, beidza stāstīt, un palūkojās jau atpakaļ uz asins pakas.
- Izskatās kad man ir jauns mērķis, atrast viņu un uzzināt uz maniem jautājumiem atbildes,- iesmejoties sacīju, un aizvēru acis.
Šis izklausās pēc jauna piedzīvojuma.