Meitene, kura viemēr bija ticējusi neiespējamam. Meitene, kuras labākais draugs bija vilkatis. Meitene kura nesen bija kļūvusi viena no viņiem. Lai liktens nešķirtu abus labākos draugus, abi devās kopējā piedzīvojumā lai visu labotu. Laiks gāja, uzr...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Kalifornija tik tiešām ir burvīga vieta. Šeit esmu tikai pirmo reizi , bet visi nostāsti un viss ko citi cilvēki bija runājuši ir taisnība, šeit ir skaisti. Bija pagājusi nedēļa kopš esam šeit, bet vēl neko neesam uzzinājuši, un viss trakākas ir tas kad neesmu satikusi vēl nevienu vampīru. Es zinu kad šeit viņiem jābūt vairāk nekā Latvijā kur dzīvoju, bet vēl jo projām neesmu ar nevienu sastapusies. Es jūtu kad šeit mēs uzzināsim ko vairāk par Džesiku , es vienkārši to zinu. - Lea , es iziešu pastaigā, nāksi ar mani , vai paliksi ?- Greisons uzliekot saluesbrilles sev uz acīm, jautātaja, uz veltīja man plašu smaidu. - Dodies viens, es palikšu,- smaidot atbildēju draugam, un nolūkojos kā viņš pamet numuriņu. Jā, man nu dien bija ļoti simpātisks labākas draugs. Zēns bija metru deviņdesmit garš, ar tumši brūniem, bieziem matiem un brūnām acīm. Zēnam bija izteikti vaigukauli, un košas lūpas, kā jau vilkatim. Zēns man viemēr bija līdzās vissmagākajos brīžos , un deva atbaulstu. Viņš ir mana vienīgā ģimene, jo savus vecākus nekad neesmu satikusi. Lai nu kā, esmu priecīga kad manā dzīvē ir tāds cilvēks kā viņš. Tas arī ir iemesls kāpēc vēlos lai viņš paliek ar mani, viemēr. Kādu pusstundu sēdēju numuriņā un garlaikojos, līdz izdomāju tomēr doties pati ar ārā. Galu galā šodien bija burvīga diena, kā nekā vasara tuvojas. Uzvlikusi puķainu kleitiņu , es paņēmu savu rokas somiņu un saulesbrilles, devos ārā no numuriņa un tad jau no viesnīcas. Staigājo pa ielām, es pamanīju nomaļā vietā kādu kafeinīcu. Nezinu kāpēc, bet mani viņa ļoti ieintresēja, tāpēc devos turp. Ienākot iekšā, es sajutu dīvainu sajūtu, dēļ kuras saraucu uzacis. Kas tā ir pa sajūtu ? Es viņu tik esmu izjutusi pāris reizes Greisona klābūtnē. Pēkšņi pie manis pienāca kāda meitene, aptuveni mana vecuma, varbūt mazliet vecāka. Viņa veltīja man plašu smaidu, kas lika man samulsts. - Sveika, es esmu Rebeka, tu laikam esi jauniņā šeit , ne tā ?- Viņa lūkodamies uz manis plaši, jautāja. - Jā, es esmu Lea ,- mazliet samulsusi atbildēju. Šeit viņi visi tik laipni uzņem jaunus klieentu ? - Es zinu jau ,- meitene viegli iesmejoties, sacīja. - Ko ? Kā ?- Šokēti vaicāju viņai, kas lika meitenei atkal iesmieties. - Es esmu ragana, es spēju lasīt tavas domas , tuklāt tu esi vampīre - Meitene veltot man atkal plašu smaidu , atbildēja. Ragana ? Es beidzot esmu satikusi kādu no šīs jaunās pasaules.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
