Un tad es Tev uzticos.
Vnk jūtu un uzticos. Visā. Par visu.
Kādā brīdī atskārtu, nav jau nekā tāda, ko vajadzētu no Tevis slēpt. Tu pajautāji. Es paklīrējos, bet atbildēju. Skaidri un gaiši. Un patiesi. Un godīgi. Nu ko gan var noslēpt? Būtībā jau neko. Agri vai vēlu-tāpat viss top zināms. Pa tādu vai citādu ceļu, bet patiesība un skaidrība atnāk un top zināma. Kā sausi fakti. Vai kā sajūtas un pārdzīvojumi. Nu kam gan tos slēpt? Nav jau nekādas nozīmes! 😌 Nekam nav nozīmes. Un nozīme ir visam!
Brt! Es Tevi mīlu! 😘
