[Iesaldēts uz nenoteiktu laiku]Good Girls Love Bad Boys

*1 Daļa.

Nu ko! Ir atkal kārtējais aukstais Oktobra rīts. Un mana diena tikai tikko ir sākusies.  taču es pilnīgi jūtu,ka šī diena nebūs no labākajām. Turklāt es nekad nekļūdos attiecībā uz šo jomu.
- Mia! Brokastis ir galdā!- Mana māte uzsauc kā jau katru rītu viņa to mēdz darīt. Es vēl reizi piekārtoju savus ne pārāk spodros matus un paķērusi savu mugursomu, atstāju istabu.
- Labrīt mammu!-  Saku nometot somu turpat virtuves durvju ailē.
- Labrīt Mia! Brokastīs ir pankūkas ar sīrupu.- Māte atbild. Es paberzēju savu pieri.
- Mamm. Tu lieliski zini,ka needu pankūkas! Kāpēc tu tās turpini cept? Tās ēd vienīgi tu! Labi zini ka es ar tēvu ēdam ko citu!- Saku diezgan stingrā balsī.
- Ak,es vienmēr par to aizmirstu! Es un Nora ēdam varbūt arī tāpēc es to nepaturu galvā.- Māte saka.
- Mamm! Nora šeit nedzīvo!- Saku. No viņas neloğiskajiem teikumiem reti kaut ko var saprast,taču es pe tā esmu pieradusi.
- Labrīt manas burvīgās dāmas!- Tēta balss piepildīja virtuvi un mūsu sejās uzreiz atplauka smaidi.
- Labrīt tēt!- Saku apskaujot stiprās miesas būves vīrieti.
Viņa smaržu nepārspēt nevienam šīs valsts vīrietim,jo smaržas izvēlējos es!
- Sēdiet nu pie galda! Laiks brokastot- Māte saka. Es saskatos ar tēti.
- Zini,man skolā jābūt agrāk! Es to tikai tagad atcerējos!- Saku. Tētis paskatās savā rokaspulkstenī.
- Un man arī ir laiks doties! Brauksim! - Tētis man piespēlē un mēs abi pieceļamies,lai aizšmauktu no pankūku ēšanas.
- Nu labi! Gaidīšu jūs uz vakariņām!- Viņa saka un atnes tēta rudens mēteli. Es tikai spēju klusi pie sevis smieties par to,ka mamma vienmēr uzķeras uz vienu un to pašu! Mēs ar tēti allaž sakām,ka jābūt agrāk. Taču patiesībā mēs braucam brokastot uz kādu kafeinīcu! Tas ir viens liels pluss manā un tēta labā.

Nu Zvaigžņotais TRIO! Kāda var turpināt!
Rakstīja- @stastimankodari