[Iesaldēts uz nenoteiktu laiku]Good Girls Love Bad Boys

*21. Daļa

-Skaidrs...- Endrū norūca un savilka rokas dūrēs.
-Eu, Endrū, vai kas nav kārtībā?- Eliots mierīgi jautāja.
-Nē, viss ir kārtībā!- Endrū izspieda samocītu smaidu, bet acis gailēja dusmās,-es atstāšu balodīšus divatā!
Viņš aizgāja prom pa ielu. Es noraizējusies skatījos virzienā,kur devās Endrū.
-Dodamies?- Eliots galanti pasmaidīja un pasniedza man savu elkoni. Raugoties Eliota skaistajās acīs visas raizes pagaisa.
-Dodamies!- manas acis iemirdzējās. Es ieķēros viņa elkonī un mēs uzsēdāmies uz viņa motocikla. Es apķēros viņam ap vidukli un piespiedos klāt. Viņa smaržas bija dievīgas. Es vairs negribēju atlaisties no viņa vidukļa.
Mēs braucām pa kādu Dubaijas rajonu, kurš bija loti kluss, bet gaišs, jo laternu stabi izgaismoja debesis, šis rajons bija ļoti kopts. Neviena skaļa pusaudža, tikai daži pārīši, kas sēdēja uz soliņiem vai pastaigājās. Es šo rajonu beidzot atpazinu. Šis bija tā saucamais, "bagātnieku" rajons. Šeit es esmu bijusi vien pāris reižu- uz tēta
40 gadu jubileju un uz Noras pilngadības svētkiem. Mēs apstājāmies pie kāda restorāna- "Dubaijas Līcis". Viņš nokāpa no moticikla un pasniedza man roku. Es novilku ķiveri un pasmaidīju. Mēs devāmies iekšā.
-Labvakar, Klārksona kungs! Lūk, šis galdiņš!-Administrators uzsmaidīja mums un pavadīja līdz galdiņam netālu no skatuves. Šajā ar restorānā viss bija ļoti skaisti, šeit skanēja dzīvā mūzika. Es ar pavērtu muti vēros apkārt.  Es sekoju Eliotam. Mēs apsēdāmies pie galdiņa.
-Labvakar, ko pasūtīsiet?- Oficiante silti man uzsmaidīja.
-Man lūdzu, lazanju un kafiju.- Eliots atsmaidīja oficiantei.
-Un jums?- oficiantei pagriezās pret mani.
-To pašu!- es noteicu-bet kafiju ar pienu,lūdzu!
Oficiante aizgāja un mēs ar Eliotu sākām runāt. Pēc kāda laika mums tika pasniegta lazanja un kafija. Mēs ar Eliotu smējāmies, es pajautāju viņam, kāpēc viņš pārvācās, mēs iepazinām viens otru vairāk.
Vakars pagāja ideāli, mēs runājām un iepazinām viens otru. Vēlāk viņš mani pavizināja ar motociklu.
-Ir jau vēls. Es tevi aizvedīšu.-Eliots mīļi noteica un sāka braukt uz manas mājas pusi.
-Kā tu tik labi pārzini šos rajonus?- es pārsteigta jautāju.
- Trīs stundu braukāšana pa Dubaiju divas dienas pēc kārtas dara savu!- Eliots nosmēja.
Mēs jau bijām pie manas mājas. Mēs nokāpām no viņa motocikla. Es viņu apskāvu.
-Paldies par šo ideālo vakaru!-es nočukstēju.
-Vakars nebūtu tik ideāls, ja es nebūtu to pavadījis ar ideālāko meiteni uz Pasaules.-viņš nočukstēja man pie auss.
-Tad jau.. attā?- es skumji nomurmināju.
-Atā!-viņš pieliecās un noskūpstīja mani uz pieres. Es skumji pasmaidīju,jo negribēju šķirties. Es pagriezos, atslēdzu vārtus un pamāju viņam. Viņš pamāja man pretī un aizbrauca. Es devos iekšā mājā. Es novilku kurpes un virsjaku. Es iegāju pa dzīvojamās istabas durvīm un pasveicināju savu ģimeni.
-Mia, dārgumiņ,nāc, apsēdies!-mamma nočivināja. Es apsēdos un viņa iesāka runāt.
-Tavs tēvs ir dabūjis darba paaugstinājumu!- viņa gandrīz kliedzot runāja.
-Un?- es nebiju pārsteigta, jo tētis ir ļoti godprātīgs strādātājs.
-MĒS PĀRVĀCAMIES!-Nora iespiedzās. Es biju šokā. Man sagriezās vēders un sirds salūza 1000 gabaliņos.
-MĒS PELDĒSIMIES NAUDĀ!!- Mamma iespiedzās,protams,ka viņai interesēja tikai tas. Es kļuvu bāla,mana apakšlūpa sāka drebēt. Asaras gāzās aumaļām pār maniem vaigiem. Es uzskrēju augšā uz savu istabu.
-KĀPĒC TIEŠI TAGAD??-es kliedzu savā spilvenā.
-TIEŠI TAGAD,KAD MAN VEICAS??-kliegšana pārvērtās izmisīgos šņukstos. Telefons man blakus novibrēja. Ziņa bija no Eliota-
"Šis vakars bija ideāls! Paldies tev, Mia! Ar nepacietību gaidu rītdienu,kad atkal redzēšu tevi!
Xo-Eliots❤"

Raudāšana atsākās.
Es vairs nekad nebūšu laimīga...

****

Hei, lasītāj!
Tātad, sveiciens Jaunajā gadā!
Iesākam Jauno gadu ar garu daļu!
Piedodiet,ka daļu nebija ilgi😔
Bet mēs esam atpakaļ!
   Lai jums veselība,spēks,prieks un laime šajā 2017 gadā- Gaiļa gadā!
Mēs jūs mīlam!💋
   Mario&Vendy👅

P.S. Daļu rakstīja- Optimiste_Vendija

Mario, aiziet!👅❤