[Iesaldēts uz nenoteiktu laiku]Good Girls Love Bad Boys

*22.Daļa

Pamodos no rīta savā gultā. Mans spilvens bija palicis melns no notecējušās skropstu tušas un acu lainera. Mana sirds joprojām lūza, bet es zināju, kur man jādodas. Zināju, ka Endrū spēs mani nomierināt un palīdzēs man tam tikt pāri.
Tā nu es paķeru savu jaku un klusi izsteidzos no mājas lai dotos taisnā ceļā pie Endrū.
Tomēr,kad esmu nonākusi pie puiša mājokļa durvīm, es atkal izplūstu asarās un nespēju pat piebungāt.
- Mia, ko tu te dari?- Pēkšņi manu acu priekšā Endrū atver durvis.
- Endrū, lūdzu palīdzi man tikt tam pāri!- Es noslaukot no vaigiem asaras, saku.
- Mia, piedod, bet ej pie Eliota! Viņš noteikti palīdzēs! Neprasu man vairs neko!- Viņš dusmīgi atbild un aizslēdzis durvis, atstāj mani uz viņa lieveņa raudam. Asaras mani lauž no iekšpuses, līdz man prātā ienāk atkal jauna doma- Adranna! Ar trīcošām rokām savā telefonā atrodu viņas numuru un uzsāku zvanu. Pēc apmēram septiņiem pīkstieniem, meitene beidzot paceļ klausuli.
- Kas var būt tik svarīgs, lai tu mani modinātu sestdienas rītā, jau desmitos?- Meitene ar nelielu humoru paceļ klausuli, bet manas asaras neaprimst.
- Adranna, man tevi jāsatiek!- Caur asarām saku.
- Noticis, kas brīnišķīgs vai arī briesmīgs vaine?- Draudzene izsaka minējumu.
- Pēc desmit minūtēm pie tevis!- Saku un nometu klausuli. Ieslidinu telefonu bikšu kabatā un piecēlusies kājās, steidzos prom no Endrū lieveņa.
Kā es varu brīnīties, kā Endrū mani atstumj? Protams! Viņš vakar gribāja ar mani iziet, bet es aizbraucu ar Eliotu. Es esmu vissliktākā draudzene zemesvirsū. Protams,ka viņš uz mani dusmojas.
Pieklauvēju pie Adriannas mājokļa durvīm un jau pēc neilga laika tām atveroties Es tieku ieskauta draudzenes siltajā apskāvienā.
- Endrū mani neatbalstīja!- Es saku nekaunīgi noslaucīdama asaras draudzenes plecā. Viņa ievelk mani savā dzīvoklī un aizved mani uz savu dzīvojamo istabu. Es apsēžos dīvānā un drebošu skatienu skatos uz savām kedām. Pēc mirkļa Adranna iespiež man rokās siltu tējas krūzi un es paveros uz viņu.
- Paldies.- Drebošā balsī, saku.
- Tagad, runā! Gribu dzirdēt visu!- Adranna saka. Es pamāju ar galvu un padzērusies malku tējas noklepojos.
- Vakar Endrū bija pie manis. Vēlējās pastaigāties, bet es aizbraucu ar Eliotu, nu to jauniņo no skolas. Mēs pavadījām lielisku vakaru, biju laimīga, bet kad es nokļuvu mājās, vecāki mani šokēja ar ziņu...
- Stulbenīt, vai tiešām, tu nesaproti? Endrū tevi mīl!- Adrianna mani pārtrauc. Es uz viņu dīvaini paskatos.
- Vai esi pārliecināta?- Es vaicāju.
- Pilnībā! Un tu vēl tā vietā, lai ietu ar viņu, izvēlējies puisi no picērijas!- Meitene mani mazliet nosoda. Es nolieku savu krūzi uz grīdas un saņemu savu seju plaukstās.
- Kā es par to neiedomajos?- Nolādu sevi un sāku raudāt.
- Kuš, būs jau labi, palūdz viņam piedošanu un būs labi!- Meitene saka. Es papurinu galvu un ieskatos Adriannas sejā ar savām noraudātajām acīm.
- Adranna, man jāparvācas!- Es saku un sāku raudāt vēl histēriskāk. Esmu ne pa jokam sagrauta. Sarauta miljons gabalos un izmētāta pa visu pasauli.
- Tas ir... Tas nozīmē,ka es tevi vairs nekad nesatikšu?- Adranna šokēti un ar asarām acīs vaicā.
- Tā ir manu vecāku vaina! Noras vaina!- Es apskauju draudzeni un ļauju asarām plūst pār vaigiem...

Rakstija- bad_girl_for_all_
Ļoti atvainojos,ka daļa ir tik sieraina.