[Iesaldēts uz nenoteiktu laiku]Good Girls Love Bad Boys

*3 daļa.

- Ceru,ka tev arī šajā dienā veiksies draudzenīt!- Adrianna saka. Es viņai uzsmaidu.
Brenda pielec kājās atstājot Neitu vienu un piesteidzas pie savas bišu mātes Stefānijas. Es apgriežu acis un atveru kladi,kurā es parasti skicēju kādu pavisam vienkāršu zīmējumu. Arī tagad es izņemu no sava penāļa parasto zīmuli un sāku vilkt vieglas,bet interesantas līnijas jaunam zīmējumam. Adrianna seko katrai manai roku kustībai,līdz brīdim kad zīmulis no manas rokas tiek izrauts.
- Ko tu te skricelē,zubrila?- Stefānijas smalkais balss tonis ieurbās manās ausīs un manu ādu pārklāj zosāda.
- Stefānij,liec to skuķi mierā!- No aizmugures atskan Neita balss. Tomēr lai cik ļoti es apjukumā vēlētos uzlūkot puisi,man tas neizdodas,jo noteikti mani vaigi ir kļuvuši sarkanāki par tomātu.
- Kāpēc tu man pavēli Neit? Nav tava darīšana ko es tai dīvainajai zubrilai saku un daru!- Stefānija atrūc un aizsteidzas pie puiša,kurš nu jau sēž savā solā un spaida telefonu.
- Tas nebija normāli,Mia!- Adrianna saka un ieķiķinās. Es pasmaidu.

Pusdienu starpbrīdis ir visīstākā elle,jo kā jau nojaušat Adrianna palika runāt ar Matemātikas skolotāju par kaut kādām trigonometriskajām formulām,tikmēr es sarāvusies sēžu pie viena pusdienu galdiņa,kur apkāt staigā pielaizītie goti,cacas un sportisti!
- Sveika!- Pie manis kāds apsēžas un pēc balss es uzreiz saku,ka tas ir Neits,tomēr es nolemju to pārbaudīt,tāpēc uzlūkoju puisi. Viņš uzsmaida ar savu burvīgo smaidu.- Es te patiesībā nesēdētu,ja mans izaicinājums nebūtu noskaidrot vai tu proti runāt!- Viņš iesmejas un parāda saviem "čomiem" īkšķi uz augšu. Es apgriežu acis pret viņu.
- Neesmu jau invalīde!- Noburkšķu. Puisis iesmejas ar saviem dzidrajiem smiekliem. Tas liek man mazliet samulst.
- Tu runā! Nopietni! Čaļi man no jums 20 zaļie!- Viņš iesaucās un aizsteidzas atpakaļ pie sava galdiņa atstājot mani vienu un vēl apmulsušāku.
Pēc pusdienām es dodos uz nākamo stundu,atkal cenšos tā nemanāmi,taču šoreiz visi sākuši mani pamanīt,jo kāds man iemet ar papīra bumbiņu. Es noskurinos un turpinu savu ceļu uz Ģeogrāfijas klasi. Diemžēl šī stunda man un Adriannai ir atsevišķi,tāpēc man atliek vien cerēt,ka es palikšu dzīva un savā formā!

Rakstija- Stastimankodari