[Iesaldēts uz nenoteiktu laiku]Good Girls Love Bad Boys

*2.daļa

Ar tēti ieradāmies vietējā kafejnīciņā, kur viesmīle jau uzreiz mūs ieraugot uzsmaidīja laipnu smaidu un aizveda mūs uz galdiņu, kur parasti sēdējām.

Mana māte bija pieradusi pie augstas klases it visa - drēbēm, rotām, sadzīves tehnikas...un tā es varētu turpināt mūžīgi. Tieši tāpēc mazā, majīgā kafejnīca, kas bija noslēpta no visu acu skatieniem, un kam tūristi parasti pagāja garām pat neievērojot to, manai mātei būtu bijusi 'pārāk vienkārša'.

Mammai ar Noru bija daudz kā kopīga, tā pat kā man ar tēti. Mēs ģimenē it kā bijām sadalījušies divās komandās, bet tas nemainīja faktu, ka mēs viens otru mīlējām vienlīdz stipri.

Tētis mani izlaida pie skolas, un tagad varēja sākties dienas sliktākā daļa, kas vilksies līdz pat trijiem pēcpusdienā.

Skola priekš manis bija elle zemes virsū. Likās, ka ieejot masīvajā ēkā, es ieeju citā pasaulē, kurā mani neviens nesaprot. Protams, izņemot Endrū un Adriannu. Bet visas stundas mums tā pat nebija kopā, un tad, kad man nācās no abiem šķirties, es varēju sākt paciest ikdienas draudus, vārdā Stefānija, Tifānija un Brenda. Puiši, kas parasti cirkulēja ap viņām nebija tik liels drauds, bet arī no viņiem es, drošības pēc, izvairījos.

Mani vecāki nemaz nenojauta par šausmām, kas mani sagaida skolā. Tikai māsa apmēram nojauta, kā pret mani tur izturas, jo tos dažus gadus, ko bijām mācījušās kopā, Nora bija redzējusi, kas notiek. Bet es viņai biju likusi apsolīt, ka vecākiem viņa neteiks ne pušplēsta vārda, es tiešām negribēju situāciju padarīt vēl ļaunāku.

Gar pašu gaiteņa malu, lai mani neviens neievērotu, devos uz pirmo stundu, kas bija angļu valoda. Es vienlaicīgi gan mīlēju, gan ienīdu angļu valodas stundas. No vienas puses man padevās radošā rakstīšana, tajā es varēju pilnībā atklāt sevi, parādīt, kas es esmu, bet no otras, Stefānija, Tifānija un Brenda bija šajā klasē kopā ar mani. Un fakts, ka Endrū un Adrianna arī bija šeit, nemainīja manu attieksmi pret stundu.

Atverot klases durvis, gar manām acīm nozibsnīja Brendas gaišie mati, kamēr meitene izlaidīgi tos virpināja ap manikīrēto pirkstu, koķeti sarunājoties ar Neitu, kas bija uzsēdies uz viņas galda, pievēršot blondīnei pārāk daudz uzmanības. Par laimi man, Stefānija un Tifānija vēl nebija atradušas ceļu uz klasi, bet Adrianna gan.

- Sveika. - nometu somu uz zemes, pati aši ieslīdot krēslā meitenei blakus. Mana ierašanās iztraucēja viņu no kārtējo mājasdarbu pildīšanas.

- Labrīt, Mia. - draudzene pacēla galvu, lai paskatītos uz mani, bet uzreiz pēc tam atkal pievērsās savai iepriekšējai nodarbei.

Adrianna bija pati centīgākā no mūsu kompānijas, ja vien to vispār varēja nosaukt par kompāniju. Bet, lai nu kā, meitene vienmēr bija ar kaut ko aizņemta, viņai vienmēr atradās kaut kas ko darīt. It īpaši attiecībā uz skolu, Adriannas rezultāti bija nevainojami. Turklāt viņa itin bieži pārsteidza mūs ar Endrū ar dažādiem interesantiem faktiem, liekot mums prātot kā viņa vispār ir spējīga tik daudz atcerēties.

Vēlreiz pārlaidu skatienu pāri klasei, ievērojot, ka Neits un Brenda bija nodevušies daudz jautrākām nodarbēm. - Pretīgi. - saraucu seju, uzreiz pēc tam paskatoties atpakaļ uz draudzeni, kas arī bija paskatījusies uz abiem jauniešiem, kas ēda viens otra seju tikai dažus galdiņus tālāk. Viņa piekrītoši pamāja ar galvu, arī saraucot seju pretīgumā.

- Iespējams, ka Endrū šodien nebūs. - Adrianna paziņoja, savelkot lūpas smaidā, kas arī palika tikai uz viņas lūpām, tātad nebija patiess. -  Viņš teica, ka ir mazliet apslimis. -

Šī ziņa mani nepavisam neiepriecināja. Endrū bija mans vienīgais glābiņš, ja Adrianna bija aizņemta runājot ar kādu skolotāju, un nokavēja pusdienas. Bet šodien viņa nebūs, tātad būs jācieš vienai.

Es nezināju kāda pašlaik bija mana sejas izteiksme, bet zināju, ka neesmu apmierināta. Klases durvis jau atkal atvērās, un es cerēju, ka tomēr ieraudzīšu Endrū, bet milzīga bija mana vilšanās, kad pa klases durvīm ienāca Stefānija, Tifānija un vēl daži puiši, kas viņām sekoja kā māti pazaudējuši kucēni.

- Lai tev šodien veicas. - nomurmināju Adriannai, kad Tifānijas acis pievērsās mums, liekot man bailēs notrīsēt. Un murgs varēja sākties.

rakstīja - AllTheLoveKatXx