Katru stundu. Katru mirkli. Katru minūti. Katru sekundi,Valkers cenšas izdedzināt caurumu manā mugurā. Es jūtu viņa skatienus. Ja viņš neatrastos 3 solus tālāk pa mani,es viņam iemauktu ar grāmatu. Garajā starpbrīdī mēs ar Adriannu dodamies uz mūsu skolas "slepeno" stūrīti. Tas ir,palodzi pie sporta zāles durvīm. Mūsu sporta zālei ir divas durvis-vienas,pa kurām ienākt sporta zālē,otras,kuras vienmēr ir aizslēgtas. Tādēļ,šī ir ideāla vieta priekš noslēpšanās no nevajadzīgiem skatiniem.
-Bet,Mia,tu nejoko?-Adrianna mani uzlūko ar paceltu vienu uzaci.
-Par ko tu runā?-es iesmejos un sabužinu draudzenes matus.
-Par Valkeru-viņa iesitot knipi man pa pieri iesmejas. Mana seja manāmi sadrūma.
-Jā,viņš mani noskūpstīja. Zini,bija pretīgi iedomāties,ka viņš noskūpstīja Tifāniju,un tad mani,kas nozīmē,ka tas bija dubultpretīgi, jo Tifānija un Valkers uz manām lūpām-es nu jau smejoties saku Adriannai. Viņa man silti uzsmaida. Kad es atveru muti,noskan zvans. Bioloģija.
-Lecam nost?-Adrianna mani uzlūko.
-3-es ievelkot elpu saku.
-2-viņa smaidot čukst.
-1!!- mēs reizē iekliedzamies,un lecam nost no palodzes.
*Klasē*
-Šodien klasē jums būs jāsadalās pa divi,jo mēs pētīsim šūnas,un mikroskops būs viens uz diviem-skolotāja priecīgi nočivināja.
Es saskatos ar Adriannu un aplieku roku ap viņas pleciem.
-Nē,šoreiz jūs nebūsiet kopā-viņa caur pieri uzlūkoja mūs. Mēs šokā pavērām mutes un imitējām,ka raudam. Tad Valkers pieceļas kājās.
-Es būšu ar Miu,skolotāj.-viņš nosaka un pieiet pie mana sola.
-Vai,Valker,beidzot tu sāc domāt ar galvu! Cerams,ka Mia tev beidzot iemācīs bioloģijas pamatus!-viņa priecīgi notrallina. Pirmie vārdi uz manas mēles bija-"Ko,b#e?"
-Skolotāj,mani salikt ar Valkeru būs mežonīga kļūda!-es iekšēji vārījos,bet ārēji biju vēsa un mierīga.
Rakstīja-Optimiste_Vendija
YOU ARE READING
[Iesaldēts uz nenoteiktu laiku]Good Girls Love Bad Boys
Teen FictionMia ir tā sauktā "nūģene", kuru gandrīz neviens neievēro skolā. Bet kas to zina-varbut tas drīz mainīsies.