Mēs esam Dēmoni.

186 35 1
                                    

Es sataustīju spalvas.Atvēru acis un pamanīju ka aiztieku Theidana spārnus.Pag...kapēc es ar viņu guļu?Ak jā vakardiena.Pastāstīšu kas vakar notika.
Es devos uz virtuvi kad sadzirdēju sarunu.
-Varbūt pasakam viņai kas mēs esam?
Jautāja Jana.
-Kā jēga?
Ierunājās Seitans.
-Agri vai vēlu viņa mūs atklās un būs labāk ja tagad ja nē būs par vēlu.
Theidans klusi ierunājās.
-Par ko iet runa?
Es ienācu iekšā un visi izņemot Theidanu izbrīnīti skatījās uz mani.
-Kas esat jūs?
Theidans nostājās stāvus un teica.
-Mēs esam dēmoni.
Un pēkšņi ar lielu troksni un vētru aiz viņa parādījās melni spārni.
Es atpletu muti .
-Mīļā tev viss labi?
Jana pajautāja.
Es neko neteigdama piegāju pie Theidana un ielūkojos viņa acīs.Nekā.Nevienas ktipatiņas melu.
-Man viss labi.
Es atgriezos savā ādā un runāju itkā nekas īpaš nebūtu noticis.
Lēni aizgāju uz istabu.Tākā bija vēls devos pie miera.Nepagāja ilgs laiks līdz sajutu ka kāds apguļas man blakām.
-Theidan.Ko tu dari manā gultā?
-Šijā mājā ir tikkai divas istabas.Vienu aizņēma tie divi.Un tu esi otrajā.Uz grīdas ir auksts gulēt....un....
-Labi sapratu.Tikkai nekrāc.
Es pabīdījos uz vienu sānu vai vietas būtu viņam.
Viņš ierakās zem segas.
-Ja krāksi tad izsperšu laukā.
Kautkas lika man just ka viņš smaida.Paraustījusi plecus devos gulēt.
Tad nu lūk kapēc es guļu ar viņu.
Es centos izrapties ārā bet pamanīju ka viņa roka atrodas uz mana vēdera un neļauj celties.Lēni atkabināju viņa roku no sevis un piecēlos.Uzmetusi vienu skatinu viņam izgāju ārā no istabas.

Bīstamā Mīlestība 2Where stories live. Discover now