Bīstamā Mīlestība 2

Theidans.

Bija laiks pārdomām, jo man nākas izvēlēties starp slikto un labo.
Bija tumšs, nolēmu ka vajag izvēdināt galvu. Es izlavijos nakts vidū no mājas un izpletusi spārnus lidoju tālu prom.
Beidzot kad biju aizlidojusi pietiekami tālu es nolaidos un apsēdos uz kāda koka.
Ārā spīdēja brīnumains mēness un to gaisma manī iekšā sildīja.
-"Kāpēc man ir tāds liktenis?" pie sevis nobubināju.
Skatoties uz savām plaukstām es jutu tikai vienu, tumsu un lielu spēku.
-"Serilla?" kāds iesaucās.
Es pagriezos un tas bija Theidans.
-"Theidan? Ko tu šeit dari?"
-"Meklēju tevi! Vai kaut kas notici?"
Viņš nolaidās man blakus un dziļi ieskatījās manās acīs.
Es novērsos, jo pa šo laiku man likās ka Theidans bija uz manis apvainojies.
-"Theidan? Tev ir kādreiz bijis bailes pieļaut nepareizo lēmumu?" klusi ievaicājos.
-"Ir, es satiku tevi un man lika tevi nogalināt vairākas reizes, bet vienmēr kaut kas lika man to nedarīt, laikam tā bija mīlestība."
-"Bija?"
-"Un ir! Saproti, es tev nespiežu mani mīlēt, bet gan pieņemt vienu no pusēm, pusēm kura tev liekas pareiza. Tu biji eņģelis, bet tāpat, tā ir tava izvēle, būt ar Seitanu, lai viņš nenomirtu, jo tikai dēļ tā viņš tev piedāvā šo, vai arī iet pie labajiem un paklausīt Janu."
-"Sanāk ka Seitans mani nemīl!"
-"Nē, viņš mīl, kaut.....aghj, tas nav viegli, es nevēlos ar viņu bojāt attiecības(draudzīgās), bet es tevi, tevi Serillu mīlu, Fenilse mīlētu Seitanu, bet tu esi cita, tu esi skaista un tu man patīc."
-"Theidan, tu vienmēr liki man pajautāt, kāpēc tu neesi eņģelis, jo tu pēc dēmona pat nesmaržo!"
-"Tas ir dēļ vienas meitenes, es biju samīlējies, bet izrādījās ka viņa tikai spēlējās ar manām jūtām, lai es piebiedrotos sliktajiem, tāpēc Janai nācās pāriet uz slikto pusi, lai mani pieskatītu!"
Iestājās neveikls klusums, bet pēkšņi Theodans mani noskūpstīja. Tas bija mans pirmais skūpsts pa visiem šiem gadiem, kurš man patika. Mani spārni izrāvās un spīdēja. Varbūt es tiešām mīlu Theidanu?