Bīstamā Mīlestība 2

Kur laime tur bēdas.

Es atgriezos pie Theidana.
Viņš gulēja nekustīgs pie manām kājām.
Manas asaras sāka krist.
Viena asara dīvainā kārtā nokrita uz viņa krutīm tur kur bija jābūt sirdij.
Pēkšņi pa viņa krūtīm sāka plūst zeltaini zīmējumi kuri vienā mirklī iekļuva viņa krūtīs.
Mana mute pavērās vaļā.
Theidans pavēra acis.
Mani pārņēma nevaldāms prieks un es ķēros ap viņa kaklu.
-Serill?Kapēc tu raudi?
-Aizveries.
Es strauji atbildēju.
Viņš ielūkojās manās acīs un noskūpstīja mani.
Es atbildēju viņa skūpstam.
-Es tevi mīlu.
Es viņam čukstēju.
-Es tevi arī.
Viņš atbildēja.
Mums apkārt sāka viss spīdēt un parādījās viens enğelis un viens dēmons.
-Mēs zinām jūsu stāstu.Tas kungs jums dos atļauju būt kopā neskatoties kas jūs esat bet par to jums būs jaizremontē gaismas pils.
Mēs uz viņiem paskatījāmies ar skatienu"jūs nopietni"
-Nē tak.Jums tiek dota atļauja un par to nekas nav jums jādara.
Ierunājās dēmons.
-Tavs izskats Serilla būs tads kādu tu gribēsi.Ja gribēsi būsi enğelis gribēsi dēmons.Tu varēsi mainīties.Un kopš šī brīža mēs noslēdzam pamieru.
Viņi pacēlās debesīs un aizlidoja.
Es nezinu cik ilgi mēs tur stāvējām bet kad atjēdzos man sāka sāpēt kājas un es iesmējos.
Neilgi pēc tā Theidans sāka man piebiedroties un mēs smējāmies pilnă kaklā.
Mēs bijās laimīgi.
Laimīgi kā vel nekad.

----------Pagājis viens gads-------------
Bija pagājis viens gads un nujau mums bija izveidojusies ğimene.
Un jā mums bija piedzimuši divi bērni.
Visi domāja ka mums būs divi dēmoniņi bet tā nebija.
Viens bērns bija enğelis.
Protams ka Theidans gribēja lai viņa būtu divi dēli bet nu tās tā nebija lemts jo piedzima viens dēls un viena meita.
Dēlu nosaucām par Ferenado un meitu par Aundreju.
Viņi abi viens otru mīlēja un tagad viņi ir jau paaugušies.
Ferendado ir 10 gadi un Aundrejai ir 6 gadi.
Liekas viss ir lieliski bet tā nav.
Jo kā vienmēr tur kur ir laime tur būs arī nelaime..........