Nāves ēnā.

171 32 2
                                    

Izraisījās asiņaina cīņa.
Man bija sāpīgi skatīties ka Seitans cenšas nogalināt Theidanu.
Seitans bija sātans un tieši tāpēc spēcīgāks.
Pats stulbākais bija tas ka es neko nevarēju darīt.
Mani pārņēma kārtējais dusmu vilnis un manas acis iedegās.
Nekontrolējot sevi es uzbūru lodes.
Seitans uzlūkoja mani un teica.
-Viņš ir tavs ienaidnieks.
Es pagtiezos uz Theidana pusi un notemēju uz viņu.
Bet tad....bet tad manās krūtīs kautkas iedūrās un mani mati kļuva gaiši gandrīz balti,viena acs palika sarkana,viens spārns no balta kļuva par melnu un es izšāvu.
Lode ietriecās Theidana krūtīs un viņš elsodams nokrita pie zemes.
Un tikkai tad atgriezās mans saprāts.
Es momenta aizlidoju pie viņa.
-Theidan...-Manas asaras jau bira -Es....piedod.....es.....esmu briesmone...
Es sāku raudāt kā bērns.
Theidans pacēla savu plaukstu un notrauca manas asaras.
-Es tevi mīlu Serilla
Viņš pasmaidīja un viņa plakstiņi aizvērās.
Es sastingu.
Viss likās neīsts.
Man tik ļoti sāpēja.
-Nēēēēē!!!!!!!!!
Es pilnā kaklā bļāvu bet pabāk man nepalika.
Lēni piecēldamies es pagriezos pret Seitanu un šāvu viņam ar vairākām lodēm līdz viņš nokrita bezsamaņā.
Apkārt man palika viss balts.
Mana priekšā parādījās trīss lapas.
Viena no tān bija jāparaksta.
Bet...bet kāda jēga tagad no tā?
Theidana vairs nav....
Es vairs nedzirdēšu viņa balsi.
Nejutīšu viņa maigos pieskārienu.
Es neredzēšu viņu nekad.
Piegāju pie vienas lapas un apdomāju izvēli un tad.....un tad es to.......
Saplēsu......
Es ienīdu visas tās izvēles jo dēļ tām es kļuvu par briesmoni.
Un tas nebija galvenais.
Galvenais kad dēļ viņām nomira Theidans.
Mans Theidans kuru es mīlēju no visas sirds.
Ja man tāda bija.

Bīstamā Mīlestība 2Kde žijí příběhy. Začni objevovat