Es nesapratu ko šeit daru.
Palūkojoties apkārt valda nāves klusums.
Šeit esmu tikkai es , Fēliks un lāpsta.
Pašlaik Fēliks rok bedri līdz zārkam kur guļ mans ķermenis.
Ja godīgi no malas izskatās briesmīgi.
-Drīz būsim klāt.
Mani no pārdomām izsita Fēliksa teiktais.
Es palūkojos viņa acīs un sapratu ka viņš baidās bet tomēr viņš to dara dēļ manis.
Un es viņam par to biju pateicīga.
Pašlaik viss bija labi.
Dagniju iebāza psihiātriskajā klīnikā.
Tur viņa pavada jau nedēļu.
Ārsti saka ka viņas stāvoklis ir kritisks.
Par Kristiānu neko diži nezinu.
Viņš guļ slimnīca un viņu laim operēs ja vien līdz tai dienai izdzīvos.
Izklausās bragi bet viņi ir to pelnījuši.
Vakar bijām pie vecmāmiņa un viņa burtiski izņēma vēzi no Fēliksa.
Fēliks bija šokā un laikam vēl tagad ir jo tas ko viņš dara nav normāli.
Bet viņš mani mīl.
Atšķirībā no daža laba.
-Pabeidzu.
Es izdzirdēju Fēliksu sakām.
Palūkojos uz zemi un pamanīju zārku.
Pēc nepilnām piecām minūtēm tas bija atvērts.
Ieraugot ka ir iekšā es noelsos.
Tur gulēja mans ķermenis.
Skaists bet bāls kā spoks.Bija dīvaini skatīties pašai uz sevi.
Es palūkojos uz Fēliksu un ieraudzīju viņa seju šokā bet viņš ātri to noslēpa un paņēma manu ķermeni uz rokām.
-Kur tagad?
Viņš jautāja.
Paņemusi zaru es smiltīs uzrakstīju.
Pie vecmāmiņas.
Viņš izlasīja un pamāja ar galvu.
Uz šejieni mēs atbraucām ar mašīnu tapēc ilgi līdz vecmāmiņai nebūs.
Noguldījis manu ķermeni uz aizmugures sēdekļiem viņš aizvēris durvis apsēdās pie stūres un iedarbināja mašīnu.
Pēc mirkļa mēs jau braucām.
Piebraucot pie vecmāmiņa mēs pamanījām ka viņa mūs jau gaida.
Fēliks izkāpis no mašinas paņēma manu ķermeni un ienesa mājā.
Tur viņš mani noguldīja uz galda kur atradās visādas vielas.
Vecmāmiņai rokās bija glāze ar violetu vielu.
-Man vajag slepkavas asinis.
Viņa noteica.
Ilgi nebija jāgaida kad no māšīnas Fēliks iznesa pudeli ar sarkanu saturu.
Vecmāmiņa to paņēma un ielēja glāzē.
Viela sāka strauji mainīt krāsas līdz palika par melnu.
Piegājusi pie ķermeņa viņa ielēja to mutē.
Lēnām sāku just ka burtiski izgaistu.
Man uznāca miegs kurš ieaijāja mani un es aizmigu.Vismaz man tā šķita.
Īstenībā es atgriezos savā ķermenī.
Bet to es sapratu tad kad piecēlos.

YOU ARE READING
Nāves Ēnā.
Fantasy16 + Elizabete bija brīnumskaista meitene.Viņai tika paredzētas kāzas bet....uz tām viņa neieradās.Pēc kāda laika viņa tiek atrasta nogalināta.... Bet vai tiešam viņa ir mirusi?