Nāves Ēnā.

[2]

*Kristiāna skatu punkts*
Bija pagājis krietns laiciņš, kopš Elizabete aizgāja mazgāt kājas. Kopš tā laika neviens viņu nebija redzējis.
Nolēmu doties meklēt viņu.
Iegājis mežā mani pārņēma dīvaina sajūta.
Apkārt koki izskatījās kā spoki.
Es gāju uz priekšu ignorēdams dīvaino sajūtu.
Vienu brīdi ejot pa taciņu man likās ka kāds pa mežu aizskrien un māju pusi.
Iespējams ka man tikkai likās bet kurš lai to zina.Varbūt tas bija kāds suns vai dzīvnieks.
Biju jau pagājis garām lielajai priedei kad es ieraudzīju kautko guļam pie zemes.
Apskatījps riņķī vai neviena nav.
Lēni turpināju iet jo tuvāk gāju jo varāk sāka likties ka tur guļu Elizabete.
Pieejot pavisam tuvu es sastingu.
Man nelikās tā tas arī bija.
Mana mīļā Elizabete gulēja asins peļķē.
Es nokritu uz ceļiem un glāstīju viņas matus.Man likās ka tas ir joks.Ka es aiziešu mājās un tur viņa mani gaidīs ar savu aburošo smaidu.
Bet tā laikam dievs nebija lēmis.

*Elizabetes skata punkts*

Pirmais ko ieraudzīju bija mans ķermenis.
Tas nekustīgs gulēja pie zemes.Viss apkārt šķita dīvains,jauns.
Dagnijas vairs nebija.
Viņa bija aizskrējusi prom lai viņu neatrastu.
Es izdzirdēju soļus.
Mani bija atradis Kristiāns.
Viņš lēni piegāja pie manis un nokrita uz ceļiem.Viņš glāstīja manus matus un man tik ļoti sagribējās sajust viņa pieskārienu.
Bet tas nebija iespējams.Viņš mani neredzēja.
Es redzēju ka viņš mani aiznes projām.
Viņš to darīja lēnā solī līdz tika līdz mājām.
Mana māte bija satriekta un es viņu sapratu.Kāds izsauca ātros un tie atbrauca un savāca mani jeb manu ķermeni drīzāk.
Kautkur tālumā es manīju Dagniju un tālab devos pie viņas.Lai arī es biju neredzama es varēju cilvēkiem un priekšmetiem pieskārties.Es paņēmu tuvăko zaru un ar to pieskāros pie Dagnijas.
Viņa strauji pagriezās un es nometu zaru.
Laikam nodomāja ka viņai likās un pagriezās atpakaļ.
Šoreiz es viņai ar zaru ieskrāpēju un viņa ne pajokam nobijās.
Viņa apgriezās riņķī un pamanīja gaisā lidojušu zaru jo es aizmirsu to nomest.
Es nezināju ko darīg tapēc iemetu viņai ar to.
Nākamajā brīdī viņa nokrita pie zemes.
Visi cilvēki saskrēja apkārt.Ārsti apskatī,dami viņu pateica ka viņa noğība.
Viņu pacēla un aizveda uz slimnīcu.
Tālāk es viņai nesekoju jo nebija jēgas.
Labāk došos līdzi Kristiānam.