Nāves Ēnā.

[12]

Tā bija maza meitenīte.
Es ātri apğērbos.
Viņa bija tieva un bāla.
Rozā kleitiņa bija padilusi un netīra.
Pašai meitenītei bija ogļu melni mati un melēkas acis.
-Kas tur ir Elizabete?
Es izdzirdēju Fēliksa satraukto balsi.
-Tu neredzi?
Es norādījuso uz meitenīti jautāju.
-Ko tad?
Viņš jautăja.
-Meiteni.
Viņa acis iepletās un viņš nobālēja.
-Nē.
Viņš trīcošā balsī jautāja.
-Tu redzi rēgus?
Viņš turpināja.
Mazliet apdomājos un sapratu ka tas ir pilnībā iespējams.
-Laikam.
Es lēni piegāju pie viņas un jautāju.
-Kā tevi sauc?
Iestājās klusums.
Viņa pacēla augšup galvu un teica.
-Elisone.
Es nopūtos.
Uzlūkojot viņu es sapratu ka viņa ir līdzīga man.
Nu nejau tagad bet tad kad biju rēgs.
-Ko tu šeit dari?
Es nolēmu pajautāt.
-Gaidu savu mammu.Viņa apsolīja atnākt man pakaļ.
Vienubrīdi man palika slikti bet tad man palika žēl meitenītes.
Viņas mamma viņu bija atstājusi uz brīdi vienu un pa to laiku viņa nomira.Kad mamma atnāca meita bija mirusi bet laikam meitenes rēgs domā ka viņa vēl nav atnākusi.
Es nezināju ko darīt.
Man negribējās viņu pamest bet....
Bet es to izdarīju.
Aizgājusi pie Fēliksa es pateicu ka vēlos mājās un mēs aizgājām.
Atstājuši bērnu aizmuguras.

*Tajā pašā dienā pa nakti*

Bija nakts un es nolēmu doties gulēt.
Fēliks jau sen klusi šņakuļoju man blakus.
Viņš atgādināja mazu bērnu.
Pieminot vārdu bērnu es atcerējos meitenīti kapos.
Man bija viņaa žēl bet es neko nevarēju padarīt.
Tāda bija viņas dzīve.
Īsa un nežēlīga.
Atlaidusies spilvenos es apskāvu Fēliksu un aizvēru acis.
Miegs parādījās gandrīz uzreiz.
Man rādījās sapnis kad es lidoju.
Es lidoju kā putns.
Apkārt lidoja balti pūkaini mākoņi.
Viss bija pasakaini līdz es nolidoju pie kapiem un pamanīju meiteni.
To pašu meiteni.
Elisoni.
Viņš piegāja pie manis un teica.
-Uzmanies.Rīt tavu draugu gribēs notriekt ar auto.Piesargies.
Viņa spokainā balsī teica un izgaisa.
Momentā manas acis bija vaļā un es vēros griestos.
Sapnis...tas bija tikkai sapnis.
Es atkal aizvēru acis.
Tas bija tikkai sapnis bet tik un tā man mieru nelika meitenītes teiktais.
Un tikai tad kad biju tuvu miegam es sapratu ka ticu viņas teiktajam.