- Phuu...- Es smagi nopūtos. Šodien beidzot es pielikšu visam punktu. Man ir jāsaņemas,jo es iespējams pazaudēšu savu nākotni,bet gribu to ātrāk izdarīt,lai nav jāpaliek tajā darbā. Es negribu,lai atkal mani pazemo un noniecina. Tas tiešām bija stulbi no viņa puses. Es viņu cienīju un izpildīju visus viņa rīkojumus,bet viņš izsakās par mani tādos vārdos? Nekā nebija..es to nepieļaušu. Es aizeju un viss. Tas ir mans pēdējais lēmums.
♡
Es pabaroju kaķi un devos meklēt,ko uzvilkt šai pēdējai dienai. Nolēmu ģērbt parastu melnu blūzi un tumši zilas pieguļošās bikses,kuras saskaņoju ar melnām laiviņām. Paskatījusies spogulī,es pasmīnēju. - Pegass...esmu gatava šodien viņam sadot un es vairs nebaidīšos viņam pateikt taisnību,kāds viņš ir.- Es teicu savam kaķim. Viņš tikai turpināja ēst. Es smagi nopūtos un paņēmu savu somu. - Nu tā...es eju.-
Atsveicinājusies no sava kaķa,es devos laukā,lai ar taksi brauktu uz darbu,kurā jau vairs nebūšu. Tam jābeidzas.
♡
Jau atkal sasniegusi uzņēmuma ēku,es smagi nopūtos,iedomājoties,ka man atkal viņš būs jāredz. Murgs kaut kāds,bet man nebija izvēles,ja gribu pamest šo darbu.
Tikusi līdz liftam,es pa ceļam satiku Jiminu. Es pasmaidīju un pieskrēju pie viņa,lai viņu apskautu. Viņš no šoka salecās,bet tiklīdz saprata,ka tā esmu es,iesmējās. - Wow,wow..mierīgāk.- Jimins apskāva arī mani. Es turpināju smaidīt. Viņš bija tagad vienīgais,kurš mani saprata un mēs tiešām bijām labi draugi. - Man tevis pietrūka.- Es saspiedu viņu ciešāk. Jimins uzrāva uzacis. - Bet...mēs vakar tikāmies...katru dienu tiekamies..- Viņš nesaprata manu dīvaino uzvedību.
Es iesmējos un atrāvos no viņa. Mēs abi iekāpām liftā un mēs braucām augšā. Viņš mani uzlūkoja.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
- Tātad...es zinu,kas notika....- Viņš klusi izteica. Tas lika man lēni paskatīties uz viņu un palikt nopietnai. - Ko tieši? - Man bija bail par atbildi. Viņš nopūtās un pakasīja sev pakausi. - Zinu,ko Jungkooks tev teica un viņš teica,ka nožēlo,jo negribēja tā izteikties...- Es nobolīju acis un sakodu zobus. - Man vienalga...es tāpat eju prom no darba..- Es izčukstēju. Jimins izpleta acis. - Ko?? Kāpēc?? -
- Paprasi savam labākajam draugam,kurš ir mans boss..- Es novērsos. - Viņa dēļ? Bet...- Jimins nezināja,ko teikt. - Kā lai nē?? Viņš man gandrīz uzmācās! -Es atdzinos. Tagad bija viņa kārta nošokēties. - Ko viņš izdarīja?!? - Viņš domāja,ka uzsvilsies. Es lēni pamāju. - Bet..kā tas var būt? Jungkooks teica,ka vairs to nedarot un... - Jimins apklusa,saprotot,ko pateica. Es viņu lēni uzlūkoju. - Vairs? Tātad viņš arī iepriekšējām ir uzmācies? Wow...- Es no šoka iesmējos. - To nu gan es negaidīju..-
