♡
Es nezināju,ko lai daru.
Man bija jāizslēdz plīts un jāskrien uz viesistabu skatīties,kas notiek.
Apstājusies,es ieraudzīju negaidītu skatu.
Tur bija Jungkooks un viņš bija piespiedis Tae pie sienas.
- TAGAD PASKAIDRO,KO TU ŠEIT DARI?!?! - Viņš bija ļoti nikns.
Es smagi noriju siekalas.
- Jungkook...nevajag...- Man bija bail,ka viņš savam brālim nodarīs pāri.
Viņš nemaz neklausījās manī.
- Sīkais,nomierinies...- Tae centās parunāt. - Es neko viņi nedaru...mēs esam draugi...- Viņš centās viņam ieskaidrot.
Jungkooks stiprāk piespieda viņu pie sienas.
- Domā,ka ticēšu tev?? -
Es smagi nopūtos un saņēmu sevī drosmi,lai aizietu pie viņa.
Prātīgi uzlikusi Jungkookam uz pleca roku,viņš uzreiz uzlūkoja mani.
- Ej prom,ja negribi problēmas.- Viņš atkal pievērsās Tae.
Es apstulbu un pati paliku nikna.
- Atlaid viņu vaļā,citādāk jūs abi divi lidosiet no šejienes ārā!! Man ir viss perfektā kārtībā,sasodīts!!! - Es uzkliedzu.
Jungkooks paglūnēja uz mani un Tae izmantoja izdevību,lai no viņa izrautos.
Skrējis aiz manis,Jungkooks no dusmām,jau metās viņam virsū,bet es viņu nostopēju ar roku un abus turēju prom no viena otra.
Uzlikusi rokas abiem uz krūškurvi,es abiem devu brīdinošus skatienus.
- Ja nebeigsiet,jūs nekad mani vairs neredzēsiet un vairs nespersiet kāju manā dzīvoklī! -
- Bet es neko neizdarīju! - Tae aizstāvējās.
Jungkooks uzvilkās un noņēma manu roku no sevis,lai atkal nāktu viņam virsū.
Es paliku par to dusmīga un cieši viņu apskāvu,lai nomierinātu viņu.
Tas viņu mazliet šokēja.
Pašķielējusi uz Tae,es devu viņam skatienu,kas nozīmēja,lai viņš iet prom.
Viņš nobolīja acis un pameta manu dzīvokli,arī diezgan nikns.
Jungkooks vēl aizvien bija dusmīgs,ka pat neatbildēja apskāvienam.
Es uz viņu paskatījos un saņēmu viņa seju.
- Nomierinies lūdzu un skaties uz mani...- Es uzmanīgi teicu.
Viņa acis pievērsās man un skatiens atmaiga.
Es nopūtos un sajutu viņa sirdspukstus,kas dauzījās kā negudri.
Viņa elpošana bija nevienmērīga,jo viņš būtu grasījies nosist Tae,tiešā nozīmē.
- Nomierinājies? - Es maigi jautāju.
Jungkooks uzreiz mani piekļāva sev klāt un ielika savu galvu manos matos.
- Piedod...- Viņš nočukstēja.- Es domāju,ka viņš tev nodarīja pāri...-
Es noglaudu viņa matus.
- Mēs tagad esam draugi ar Tae...viss kārtībā...-
- Draugi? - Viņš atrāvās.- Kad un kāpēc? -
- Vienu dienu viņš atnāca atvainoties man,par to ko man izdarīja un tā mēs salabām...par vakardienu runājot...viņš bija iedzēris un es viņam ļāvu palikt pa nakti...- Es paskaidroju.
Jungkooks uzrāva uzaci.
- Tikai palika pa nakti? Tu man nemelo? -
Es uzreiz papurināju galvu.
- Viss kārtībā,tiešām.- Es atkāpos un atcerējos,kas starp mums notika.
- Kāpēc izdomāji mani apciemot? Man likās,ka es tev neteicu,lai brauc pie manis.- Es sakrustoju rokas.
Viņš nopūtās.
- Tu esi dusmīga uz mani? -
Es nobolīju acis un ignorēju viņu,dodoties uz virtuvi.
Jungkooks sakoda zobus un sekoja man.
Jau atkal ieslēgusi plīti,es turpināju savu iesākto.
Drīz vien viņa rokas apķēra mani un viņš savu galvu man nolika uz pleca.
- Man tu pietrūki....- Viņš nočukstēja.
Es jutu,ka piesarkstu,bet to sajūtu metu pie malas.
- Jau domāju,ka negribi mani redzēt....es taču esmu tikai rotaļlieta...- Es ieliku desas pannā.
Viņš apstulba.
- Kāpēc tā runā? Es mēģinu laboties,skaidrs? Tu nespēj iedomāties,cik tu padari mani traku un tā dēļ,esmu gatavs uzvert šo visu nopietni...tu vairs nēesi nekāda rotaļlieta...- Viņa rokas noslīdēja mazliet man uz leju un es izpletu acis.
