Kad biju beidzot pabeigusi strādāt,es nogurusi izslēdzu datoru,lai varētu doties mājās,pie miera. Es izslēdzu gaismu savā mazajā kabinetā un aiztaisīju durvis ciet. Visi jau gandrīz bija beiguši strādāt. Stāvā,kurā es esmu,bija tikai viens apsargs,Mērija,kura jau iekāpa liftā un brauca lejā. Es nopūtos,dodoties uz liftu,lai gaidītu nākamo braucienu.
- Esi visu pabeigusi? - Es izdzirdēju sev balsi,no manis netālu. Sakodusi zobus,es pagriezos pret viņu. - Jā,ser.- Es ieraudzīju,ka viņš ir arī pabeidzis strādāt,jo viņam rokās bija koferis un sava žakete rokās. Viņš nāca uz manu pusi,ļoti nopietns. Man jau likās,ka kaut kas ir briesmīgs noticis,bet es negribēju viņam jautāt,tik personisku jautājumu. Piestājies pie manis,viņš nopētīja mani. - Vai esi apmierināta ar darbu? Esam nokārtojuši visas problēmas? - Viņam balss tonis bija mazliet agresīvs. Es pat nezināju,kāpēc.
Es tikai lēni pamāju,jo nezināju,ko citu atbildēt. - Tad labi,jo no šī brīža,es tevi vedīšu mājās un no rītiem atsūtīšu tev mašīnu,lai tevi nogādā uz darbu.- Jungkooks skaidroja. Es samulsu. - Bet,ser...kāpēc? Man...- Lifts viņu pārtrauca pusvārdā un mēs iekāpām abi iekšā. Akdievs,kā man nepatika ar viņu būt divatā...vēl pietam tādā vakarā..un liftā.. Tas ir baisi,jo viņa agresīvais tonis uz mani vēl vairāk ietekmē. Beigās viņš nesniedza man atbildi un es nemaz neko viņam necentos prasīt.
♡
Par nelaimi man bija jāiet viņam līdz uz viņa mašīnu. Mūsu pastaiga,kopš lifta,bija klusa un tiešām baisa. Es nezināju,kas viņam lēcies. Man gribējās atkal viņam kaut ko pateikt,bet viņš mani brīdināja,ka... - Y/N! - Es sarāvos no viņa balss. - Kāp mašīnā,nevis sapņo ar acīm vaļā.- Viņš nokomandēja mani un aizgāja šofera sēdvietas pusē. Es darīju,kā viņš man lika un ātri iesēdos viņa mašīnā. Man jau raisījās dusmas,bet es izdomāju klusēt un piesprādzējos.
♡
Bija pagājušas tikai piecas minūtes un es jau nevarēju vairs izturēt šo dīvaino atmosfēru. Starp mums bija nāvīgs klusums. Varēja tikai dzirdēt mašīnas pagriezienu tikšķus un ārpusē citus transportlīdzekļus,kuri triecās mums pa priekšu,kad skatījos ārā pa logu.
Oops! Bu görüntü içerik kurallarımıza uymuyor. Yayımlamaya devam etmek için görüntüyü kaldırmayı ya da başka bir görüntü yüklemeyi deneyin.
Es savilku rokas dūrēs un beidzot izdomāju saņemties,viņam pajautāt,kas par lietu. Lēni pagriezusies uz viņa pusi,es uzlūkoju viņu. - Vai ir kāda problēma,ser? - Es pieklājīgi pajautāju,jo negribēju,lai viņš zina,ka esmu dusmīga. Gaidījusi atbildi,tā es arī to nesagaidīju. - Jungkook! - Es mazliet pacēlu balsi. Tas lika viņam uz mani paskatīties. Es pašapmierināti pasmaidīju. - Vai ir kas noticis? Jūs esat pārāk kluss.- Es secināju pēc viņa izdarībām.
