♡
Nakts ar savu bosu man bija vienreizēja,kā jau paredzēju.
Lai gan zināju,ka to nožēlošu,es vēlējos viņam būt blakus,vismaz pēdējo nakti.
Šī bija mana pirmā reize un viņš to darīja lēni,lai es labi justos.
Tādā ziņā esmu pārsteigta,ka viņš var būt tik uzmanīgs un rūpīgs.
Nespēju noticēt,ka nesen viņu neieredzēju un mēs abi vienmēr strīdējāmies.
Negaidīju,ka šādi viss izvērsīsies.
Esmu izdarījusi lielu kļūdu.
♡
Bija ļoti agrs rīts,kad pamodos.
Jungkooks man bija blakus,apķēris man vidukli,lai varu viņam tuvāk būt,bet es zināju,ka šis viss nav pa īstam.
Lai gan viņa tuvums man likās patīkams un nomierinošs,man tagad bija bail viņu atlaist vaļā.
Nebiju domājusi,ka viņš tāds ir.
Man likās,ka viņš ir mainījies.
Izskatās,ka es kļūdījos.
Es pagriezos pret viņu un viņš caur miegu,piekļāva mani sev klāt.
Viņa rokas mani turēja sargājošā veidā un man pilnīgi gribējās raudāt,zinot,ka nekas tāds vairs nebūs.
Tiklīdz iziešu no viņa mājas,es viņu vairs neredzēšu.
Tas sāpēja un salauza manu sirdi.
Viņš ir tikai izmantotājs,taču es nevaru sev melot,ka viņš man nepatīk.
Esmu pamatīgās ziepēs.
Ja Jimins to uzzinās...akdievs...
Es vēroju Jungkooku un skatījos kā viņš guļ.
Viņš izskatījās kā mazs bērns,kuram ir salds miegs.
Pieskārusies viņa matiem,es izbraucu tiem cauri,aiztaisot acis ciet un ļāvos dažām asarām.
Varbūt man nevajadzēja piekrist Riharda piedāvājumam...
Vismaz es nebūtu satikusi Jungkooku un ļāvusies savām stulbajām sajūtām,kas tagad mani beidz nost.
Tā tam nevajadzēja notikt...
- Hey...- Es izdzirdēju miegainu un aizsmakušu balsi,kas bija arī ļoti zema.
Es lēni atvēru acis un ieraudzīju,ka viņš ir pamodies.
Viņa roka pasniedzās man pie sejas un viņš noslaucīja manas asaras.
Es momentā noņēmu savu roku no viņa matiem un piesarku.
Noslaucījis tās,viņš brīdi mani pētīja.
- Es tevi vakar brīdināju,ka tā būs...- Viņš noglāstīja manu vaigu.
Es centos atkal neraudāt un pamāju.
- Tu jau nožēlo? - Jungkooks pievirzījās man tuvāk,atspiežot savu pieri pret manējo un turot manu vaigu,vēroja mani.
Es gribēju teikt jā,jo viņš noteikti tādu atbildi gaidīja,bet tagad es nevaru sev melot.
- Nē...- Es nočukstēju un piesarku no kauna.
Viņš nopūtās,aiztaisot savas acis.
- Un tu? - Es atkal nočukstēju.
Tas lika viņam uz brīdi sastingt.
- Es...- Viņš iesāka un mazliet uzvilkās,domājot atbildi.
Jungkooks atrāvās no manis un piecēlās sēdus,sabužinot savus matus.
Tas lika man apjukt un es nopūtos.
- Es zinu,ka tikai izmanto mani...tev nevajag ilgi domāt,jo tāpat zinu,ka esmu kārtējā rotaļlieta,kuru izmanto...-
Viņš sakoda zobus un paskatījās uz mani.
- Es īsti nezinu,ko domāju...mani pašu tas mulsina...- Viņš atdzinās.
Es samulsu.
- Tu nenožēlo? Tu to saki katrai meitenei....vai ne?- Es novērsos un uzliku uz savām acīm rokas.
Jungkooks pētīja mani,domādams,ko teikt.
- Tu esi pirmā,kas tik ātri man neļāvās,pašā sākumā,jo esi savādāka un atšķiries no citām....man nevajadzētu neko tādu domāt,bet....tā sajūta,kad esmu ar tevi...tā beidz mani nost...- Viņš atklāja patiesību un nolaida skatienu.
- Es tiešām nezinu,kas ar mani notiek un ko esi man izdarījusi,bet šī nakts padarīja tās sajūtas vēl stiprākas un es nezinu,kas tas ir...-
Tas lika man viņu uzlūkot.
- Tad...tu kaut ko tomēr jūti pret mani? - Es centos par daudz nesapriecāties un turēju sev uz sejas nopietnu masku.
Jungkooks no dusmām atkal sabužināja matus.
- Tu vienkārši padari mani traku,Y/N...- Viņš pievirzījās pie manis un uzkāpa man virsū,pētīdams mani.
