50 shades of Jungkook | LV | ✅

16. daļa - Nakts brīnumi

♡

- KO TU IZDARĪJI?!?!? - Jimins bija milzīgā šokā.
Jā...es viņam pateicu,kas notika starp mani un Jungkooku...
- Lūdzu nedusmojies...- Es centos viņu nomierināt.
Viņš sāka staigāt pa istabu un saņēma savu galvu rokās.
- Nespēju noticēt...- Jimins čukstēja pie sevis.
Es jau labi zināju,ka viņš būs nikns,zinot,ka pats gribēja mani no viņa pasargāt,bet tad atkal savest mūs kopā.
Nesaprotu,kas vairs viņa galvā notiek.

- Man likās,ka tu gribi,lai mums kaut kas sanāk...vai ne? - Es nedroši jautāju.
Viņš pagriezās pret mani,nespēdams vēl aizvien noticēt,maniem vārdiem.
- Jā,bet...tu pati gribēji no viņa izvairīties un labi zini,ka viņš tikai izmanto...-
Es nopūtos.
- Viņš to jau man teica,bet mēs sarunājām,ka viņš mēģinās izveidot ar mani attiecības...-
Jimins arī nopūtās,pieliekot rokas savai mutei priekšā.
- Tu esi traka?!!? Tev tā nevajadzēja darīt! - Viņš aizsvīlās.

Es apstulbu.
- Un kāpēc? -
Viņš sakoda zobus un atnāca man apsēsties blakus.
- Lai gan Jungkooks ir mans labākais draugs un es viņu ļoti labi pazīstu,tev nevajag viņam ticēt,ka kaut kas tur būs...viņš var tikpat labi tev melot un turpināt tevi izmantot,prieka pēc...- Jimins bija vīlies manī.
- Tu aizgāji par tālu,princess...man vienkārši nav ko teikt...-
Es nopūtos.
- Bet...viņš tomēr kaut ko jūt pret mani...tas jau liecina uz kaut ko...vai ne? -

Jimins novērsās,aiztaisīdams savas acis.
- Neuzķeries uz viņa gājieniem...neskati grāmatu pēc vāka...- Viņš piecēlās kājās un uzlūkoja mani.
- Apdomā labi,ko esi izdarījusi...- Viņa balsī bija skumjas un viņš pameta manu dzīvokli,pirms es paspēju viņu apturēt.
Es paliku sēžam lielā šokā un nevarēju neko vairs saprast.
Šis viss bija mulsinoši.

Es nezināju,kāpēc Jimins tik nikns par to bija.
Man likās,ka viņš vienalga mani atbalstīs.
Varbūt,ka tiešām esmu izdarījusi kļūdu...
Es tiešām nezināju,ko vairs domāt.
Pilnīgi gribas izlekt pa logu,lai nebūtu jārisina šīs problēmas,bet es nezinu,ko darīt vai kā rīkoties.
Tas viss bija stulbi un nepareizi.
Pati esmu vainīga un tur neko vairs nevaru darīt.

♡

Bija nakts,kad pamodos.
Pie manām durvīm kāds zvanīja.
Tas lika man samulst un es paskatījos pulkstenī.
Bija 02:34.
Wtf??
Kam jānāk pus trijos pa nakti pie manis??
Man bija nelāga sajūta un es nezināju,kā rīkoties.

Zvanīja otru reizi un es beidzot izdomāju piecelties no gultas.
Biju vēl aizvien savā pidžammā,bet man tā nāca miegs,ka man bija vienalga par to.
Es izberzējot acis devos uz koridoru,lai paskatītos,kas tur ir.
Paskatījusies pa actiņu,es izpletu acis no šoka un lielā pārsteiguma.

TAEHYUNG??

Ko viņš pie manis dara pa nakti un kā viņš zina,kur dzīvoju?!?!
Tas bija baisi,bet es atvēru durvis.
Viņu ieraudzījusi labāk,es gaidīju,ko viņš man teiks.