Tinder puiši

Trīs runči.

  Nemanot bija pienākušas februāra beigas, Tinder sarakstēs sakrājušies garlaicīgi "pastaigu" un "tējas" piedāvājumi. Ar Renāru bijām sarunājuši randiņu, taču mūsu saziņa bija izmainījusies. Viņa jūsmošana par manu personību sākusi kļūt biedējoša, taču tikšanos neatcēlu. Tā vietā katru dienu sūdzējos Liktenim, cik ļoti negribu uz to iet. Kad biju norunātajā vietā un laikā, esot tuvu asarām, gaidīju, domās cilājot katru iespējamo variantu, kā no šīs tikšanās izvairīties. Maza balstiņa manā prātā neļāva man vienkārši aiziet prom vai izdomāt muļķīgu neierašanās iemeslu, laikam jau tā bija cerība. Cerība uz to, ka tas viss bijis tikai liels pārpratums, un Renārs īstenībā ir saulstariņš.

  Īsa auguma, mazliet par daudz jauneklīga paskata un savādu gaitu - tas bija Renārs. Ar neveiklu apskāvienu mēs iesākām šo randiņu, un turpinājām to ar bezmērķīgām sarunām un klejojumiem, iebāžot degunus pāris vietās, kur varētu dabūt ko uzkožamu, un vienā no vietām arī palikām, lai izbaudītu kādu gabaliņu kūkas un parunātu. Tas izvērtās visai emocionāli un personīgi, un man tapa skaidrs viss, kas bija iepriekš mulsinājis, un arī man sanāca izstāstīt varbūt vairāk nekā biju ieplānojusi. Pēc tik smagas sarunas nospriedām, ka vislabāk būtu vēl nedaudz izvēdināt galvu, tāpēc kafejnīcā ilgi neaizkavējāmies.

-Tur tālāk pa kreisi ir viens foršs veikals, - ieminējās Renārs, tikko izejot pa durvīm.

Es jautājoši palūkojos uz viņu, un viņš ar smīnu turpināja:

-Saucas "Labi".

Intīmpreču veikals. Es smejoties nopūtos un prātoju pie sevis, kā gan viņš domā šo virzīt.

-Esmu dzirdējis, ka tur varot nopirkt metru garu dildo. Metru garu! "Zirga dildo".

Man nekas cits neatlika kā sākt smieties par to, kā viņš satraukti šo stāsta ar savu valdzinošo krievu akcentu. Tas lika ataust atmiņā citiem tematiskajiem nostāstiem par zirgiem, un tā mēs pusstundu pavadījām, arvien turpinot un turpinot sarunu ar jauniem faktiem un jokiem, smejoties līdz asarām.

  Jau pašā sākumā sapratu, ka romantiskas attiecības mums neizdosies. Viņam tēja garšo tikai ar cukuru, interesē žurnālu astroloģija un viņš ir izteikti submisīvs tips, kuru valdzina mana pseido-dominance, tomēr jutu, ka esmu ieguvusi jaunu draugu. Palīdzēju viņam izvēlēties īsto matu ieveidošanas produktu, izteicu sajūsmu par iecerētajām imidža izaiņām - jauns tetovējums un platīnblondi mati - un mēs šķīrāmies ar nu vairs ne tik neveiklu apskāvienu, ar kādu sasveicinājāmies. Mājupceļā, klausoties mūziku, spriedu pie sevis, vai diez vēlos vēl izmantot Tinder, un nonācu pie secinājuma, ka tas man nav vajadzīgs. Sakarīgas sarunas man vairs palikušas tikai ar maniem "Trīs Runčiem", kā smējos pie sevis, jo visiem trim vārdi sākās ar R, Arvīds bija nozudis un veltīja savu laiku augstskolas darbiem. Ar Raiti sarakstījos Facebook, un Ritvars, lai arī cik interesanta personība nebūtu, tomēr mani nogurdināja, un tas nebūtu liels zaudējums.

  Es pārskatīju vēlreiz savas sarakstes, lai pārliecinātos, ka ne pēc kā šeit vairs neskumšu. Vēl joprojām nebiju uzrakstījusi Nikolajam, makaronu Krišjāņa saruna palikusi nepabeigta, Rihards vairs nebija rakstījis. Pēdējo reizi apskatīju Ēvalda profilu un pie sevis paprātoju, vai viņš tā pat kā es aizmirsa izdzēst savu profilu un vai viņš šeit ir atpakaļ, meklējot kādu citu. Tagad jau tas pelēkais džemperis pirmajā bildē nebija vienkārši apģērba gabals, bet silts, mīksts smaržu mākonis kaut kur atmiņās, un vannas istabas spogulis bija labi pazīstams. Vēlreiz nopētīju savas bildes un smējos par to, cik vilinoša daudziem šķitusi mana koši zaļā, zvīņotā āda. Bija pienācis laiks, un es pieņēmu lēmumu. Mans profils tika dzēsts uz visiem laikiem.