❤2❤

229 25 0
                                    

Bija pagājusi pusotra stunda un Mišela bija jau aizbraukusi. Viņas jaunie audžuvecāki šķita ļoti jauki.
Es sēdēju istabā un raudāju. Līdz ko pie manis ienāca Keita.
- Neraudi Eim, es tev iedošu Mišelas jauno adresi un tu varēsi ar viņu sazināties! Noslauki savas asaras un sakrāmē somu, jo ir ieradušies tavi topošie audžu vecāki! - neticami vai es sapņoju, vai tiešām Mišelai bija taisnība, es biju laimīgi šokēta.
- Vai tiešām? Kas viņi ir? Kā viņus sauc? - man bija daudz jautājumu.
- Jā tiešām! Viņi ir ļoti gādīgi cilvēki var teikt ļoti bagāti! Viņus sauc Nikola un Klāvs! Viņiem ir apmēram 30 gadi, jā viņi ir ļoti jauni, bet Nikolai nevar būt bērni un viņi ļoti vēlējās adoptēt jau gandrīz pieaugušu meiteni. - es biju ļoti pārsteigta, viņi ir tikai apmēram 13 gadus vecāki par mani!
- Oho, esmu pārsteigta, patiešām! Kā arī esmu ļoti apstulbusi un nesaprotu kas notiek, un kas jādara!
- Šobrīd tev tik tiešām vajadzētu sakrāmēt somas! - Keita mīļi uzsmaidīja un izgāja no istabas.
Kārāmējot somas es sāku domāt kādēļ Mišela iepriekš aizdomīgi smaidīja uz mani...

************************************

Ceru novētēsiet, jo šis ir mans pirmais stāsts šeit..

Sarežģītā MīlestībaTahanan ng mga kuwento. Tumuklas ngayon